Mūsdienu Latvijas sabiedrība dzīvo un attīstās neatrauti no parējās Rietumu civilizācijas. Pateicoties neatkarības atgūšanai, iedzīvotāji var izmantot visas tiesiskās iespējas īpašuma tiesību iegūšanai, grozīšanai un īpašumtiesību atjaunošanai. Lielākoties, izmantotās juridiskās metodes ir balstītas uz vietējiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, bet ekonomikas globalizācijas procesa rezultātā, vietējie iedzīvotāji darījumu slēgšanai var izmantot arī citu valstu juridiskās metodes un instrumentus, tajā skaitā arī tādus, kas pieder citai un atšķirīgai tiesību sistēmai – anglosakšu. Viens no tādiem instrumentiem ir trasts.
Mūsdienās šis vārds tiek pielietots diezgan plaši un bieži (piemēram, banku nosaukumos – Baltic Trust Banka, Trasta KomercBanka u.c.). Līdz ar to, neiedziļinoties šī jautājuma būtībā un tiesību aspektu pētīšanā, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas Republikā un pārējā pasaulē trasta institūts tiek pielietots galvenokārt kredītiestādēs, tomēr, vismaz daļēji, šis priekšstats ir maldīgs, jo ārpus Latvijas trastu pielieto ne tikai, kā finanšu instrumentu, bet arī daudzu citu tiesisko attiecību regulēšanai. Šis jautājums plašāk tiks analizēts un aprakstīts nodaļā par trastu un tā reglamentēšanu LR likumdošanā.
Šī pētījuma objekts ir trasta institūtu un ar to tiesisko regulējuma saistīti jautājumi. Objekts tiks pētīts no vairākiem aspektiem – trasta vēsture, rāšanās priekšnosacījumi, tiesiskie institūti, kas sekmēja trasta attīstību, trasta tiesības ārvalstu un Latvijas Republikas mūsdienu likumdošanā un praksē. Trasta, kā darba objekta, izvēle ir saistīta ar darba autora profesionālo interesi mūslaiku komerctiesību un civiltiesību sferā, kā arī jauniem tiesiskajiem institūtiem, kas ienāk mūslaiku sabiedrības dzīvē un ekonomiskajā sfērā.
Šī darba mērķis ir parādīt pētāmā objekta, kā tiesību institūta, būtību, kā arī salīdzināt citus trastam līdzīgus tiesību institūtus, kurus var atrast Latvijas Republikas un citu kontinentālo tiesību saimes valstu likumdošanā. Sagatavošanās darbam gaitā autors nonāk pie secinājuma, ka, neskatoties uz acīmredzamo līdzību ar daudzu kontinentālo tiesību sistēmas institūtiem, trasts ir un paliek unikāls tiesību institūts, kā būtība vislabāk paradās to regulējamo civiltiesisko attiecību daudzveidībā, kas vislabāk izpaužas mūsdienu anglo-amerikāņu trastu tiesību praksē (šis jautājums tiks atspoguļots nodaļā Nr. 4.1 „Trasts un tā prakse valstīs no anglosakšu tiesību saimes”).
Autors uzskata, ka šī darba nepieciešamība un aktualitāte ir saistīta ar trasta, kā juridisko pētījumu objekta, retumu un, pēc autora domām, nepamatotu sabiedrības uzskatu kā tikai par finanšu instrumentu un kapitālsabiedrību pakalpojumu, kas, kā jau minēts iepriekš, ir daļēji pamatots uzskats Latvijas apstākļos. …
