Viens no galvenajiem valsts ekanomiskās politikas uzdevumiem ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana. Tirgus ekanomikā valsts uzdevums ir nodrošināt tādu vidi, kas veicinātu jaunu uzņēmējdarbības garu, kā arī esošo uzņēmumu attīstību un izaugsmi, paaugstinātu to konkurētspēju. Labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir valsts ekanomiskās attīstības priekšnoteikums. Uzņēmējdarbības vides sakārtošana un uzņēmējdarbības attīstības veicināšana Latvijā ir viens no pēdējo gadu svarīgākajiem valsts ekanomiskās politikas uzdevumiem.[3;19].
Attīstības stratēģijas virzieni ir veicināt Latvijas ekanomisko augšupeju, atbalstot esošos ražošanas uzņēmumus un attīstot jaunus uzņēmējdarbības veidus, kas nostiprinātu Latvijas saimniecisko patstāvību un veicinātu iedzīvotāju labklājību.
Lai arī Latvijā tiek veikti dažādi pasākumi un realizētas programmas uzņēmumu attīstībai, tomēr efektīvas valsts politikas trūkums izraisījis to, ka neatkarīgās ekanomiskās attīstības 13 gadu laikā vēl arvien nav radīti priekšnoteikumi privātās uzņēmējdarbības motivācijai un iedzīvotāju iniciatīvas atraisīšanai. Eiropas Padomes 2000 .gadā organizētās valstu tikšanās laikā tika pieņemta "Ilggadīga Programma uzņēmumam un uzņēmējdarbībai, 2001. - 2005.gads". Viens no svarīgākajiem šīs programmas punktiem ir uzņēmējdarbības veicināšana tieši sieviešu vidū[15].
Latvijā darbojas sekojošas uzņēmējdarbības attīstību veicinošas institūcijas:
Reģionālā attīstības aģentūra;
Uzņēmējdarbības atbalsta centrs;
Biznesa Inovāciju un informācijas centrs;
Tehnoloģiskais parks;
Pilsētu domju un rajona padomju Attīstības daļa, Apmeklētāju pieņemšanas centrs;
Biznesa centrs;
Uzņēmēju klubs.
Latvijā šobrīd ir struktūras, kas sevi dēvē par uzņēmējus atbalstošām, bet praktiski tādu atbalsta organizāciju, kas būtu ar kvalitatīvu personālu un kompetenci uzņēmējdarbības jautājumos, ir maz. Tāpat Latvijā ir salīdzinoši daudz komercstruktūru, kas piedāvā pakalpojumus jau esošiem uzņēmējiem, kompensējot valsts atbalsta trūkumu. Taču tās nevar būt struktūras, kuras varētu nodarboties ar atbalsta sniegšanu, jo tām ir nepieciešams uzturēt savu darbību - pelnīt. Tāpēc ir grūti realizēt valsts atbalstu tieši pakalpojumu veidā.
Latvijas uzņēmēji atdzīst, ka pašreizējo uzņēmējdarbības vidi vēl nevar uzskatīt par sakārtotu un biznesa aktivitātes veicinošu. Sevišķi tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kam vienmēr jāpaļaujas uz saviem spēkiem [12,19].
Uzņēmēji atdzīst, ka beidzot nepieciešams reāli veicināt investīcijas, turklāt ne tikai lielās investīcijas, kuras daļēji tiek veicinātas. Tāpēc uzņēmēji bieži izsaka priekšlikumu neaplikt investīcijas ar nodokļiem.
Lai arī mazie un vidējie uzņēmumi ir viena no svarīgākajām ekanomiskās politikas sastāvdaļām, tomēr Latvijā nav vienotas šo uzņēmumu definīcijas.
Dzīve pierāda, ka aptuveni puse mazo uzņēmumu pirmajos trīs gados pārtrauc savu darbību un tikai 30% sasniedz labus rādītājus. Maza uzņēmuma vadība visbiežāk problēmas risina, nevis tās paredz un plāno risinājumu.
„Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana”. 2004. – 2006. gada plānošanas periodā Latvija no ERAF kopumā saņems aptuveni 369 miljonus eiro jeb 59 % no Latvijai pieejamajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Papildus ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, ko veido valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, un privātais kapitāls.…
