SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izpētot un izanalizējot speciālu ekonomikas literatūru par uzņēmuma finanšu analīzes būtību un iespējām, var secināt, ka ar finanšu analīzi var noteikt un novērtēt uzņēmuma pašreizējo finansiālo stāvokli.
Iegūtas teorētiskās zināšanas tika pielietotas bakalaura darba praktiskajā daļā, veicot reāla uzņēmuma finanšu pārskatu horizontālo un vertikālo analīzi, kā arī finanšu pārskatu rādītāju analīzi ar finanšu koeficientu un maksātspējas prognozēšanas palīdzību.
Raksturojot uzņēmuma „Būvmeistars” darbību var secināt, ka uzņēmums „Būvmeistars” nodarbojās galvenokārt ar valsts pasūtījumu izpildi, t.i. ceļu rekonstrukcija un modernizācija, autotransporta mezglu būvniecība, dažādu valstisko un municipālo ēku būvniecība un rekonstrukcija. Līdz ar to, var teikt, ka uzņēmumam būs iespēja noturēt attīstības pozitīvo dinamiku vēl pāris gadus, pildot valsts ieplānotus projektus.
Uzņēmuma „Būvmeistars” finanšu analīze ļāva noteikt galvenās tendences uzņēmuma attīstībā:
1) pamatlīdzekļi pieauga 10 reizes, un to īpatsvars bilancē pārskata perioda beigās sastādīja 54%. Uzņēmuma līdzekļi vairāk tiek ieguldīti zemes gabalos, ēkās, būvēs, mašīnās un iekārtās, kas dara uzņēmumu vairāk kapitālietilpīgāku, paplašinoties uzņēmumam, pieaug tā pamatlīdzekļi; ilgtermiņa ieguldījumi arī pieauga 10 reizes, kas ir saistīts ar uzņēmuma paplašināšanos, un pārskata perioda beigās tie sastādīja 54,7% no kopējiem aktīviem;
2) naudas līdzekļi par pārskata periodu samazinājās par 40,3%, kas liecina par to, ka uzņēmuma likviditāte samazinās; debitoru daļa samazinājās par 18,1% no aktīvu kopsummas, bet par pārskata periodu debitoru parādi pieauga par 65,7%, tas samazina līdzekļu apgrozību;
3) pašu kapitāls pieauga par 64,4%, tomēr pašu kapitāla īpatsvars bilancē samazinājās līdz 17,2%; ilgtermiņa saistības pieauga 11,8 reizes un īstermiņa saistības pieauga par 46%, kas liecina par uzņēmuma paplašināšanos;
4) 2006. gadā aktīvi bija samazinājušies par 36,2% attiecībā pret 2005. gadu, un 2008. gadā par 41,6% attiecībā pret 2007. gadu, tomēr par pārskata periodu aktīvi pieauga 2,4 reizes, kas liecina par to, ka uzņēmums stabili attīstās, taču pašlaik uzņēmuma attīstībā ir aktivitātes kritums, kurš sākās 2008. gada beigās un bakalaura darba hipotēze ir apstiprinājusies;
5) bilances aktīvā vislielākais īpatsvars ir apgrozāmiem līdzekļiem, pasīvā – aizņemtajam kapitālam, kas norāda uz to, ka finansiālais stāvoklis ir nestabils, tomēr redzama uzņēmuma potenciāla paplašināšanās;
6) par pārskata periodu neto apgrozījuma pieaugums ir 20,5% , bet ražošanas izmaksu pieaugums ir 13,7%;
7) uzņēmuma attīstībā tiek novērots uzņēmuma aktivitātes kritums 2006. gadā: pieauga daži izmaksu veidi, samazinājās uzņēmuma peļņa, bet jau 2007. gadā uzņēmuma peļņa pieauga 3,8 reizes, attīstības negatīvās tendences tika novērotas arī 2008. gadā – kritās uzņēmuma peļņa, samazinājās neto apgrozījums;
8) likviditātes koeficienti: kopējās likviditātes koeficients visos finanšu gados atrodas normas robežās, bet par pārskata periodu samazinājās no 1,34 līdz 1,17; starpseguma likviditāte ir augstāka par 1 visā pārskata periodā, kas liecina par naudas līdzekļu neefektīvu izmantošanu; absolūtās likviditātes koeficients pārskata periodā beigās ir zemāks par pieņemto normas robežu, līdz ar to uzņēmumā var izveidoties grūtības īstermiņa saistību dzēšanā;
9) rentabilitātes koeficienti: neto apgrozījuma rentabilitāte par pārskata periodu pieauga, visaugstākā neto apgrozījuma rentabilitāte bija 2007. gadā – uz katru realizācijas latu bija 5 santīmi tīrās peļņas; aktīvu rentabilitāte par pārskata periodu svārstās, lielākais ienesīgums no aktīvu izmantošanas bija 2006. gadā – 8,5 santīmi no katra aktīvu lata; vislielākā peļņa rēķinot uz vienu pašu kapitāla latu ir bijusi 2007. gadā – 45,2 santīmi, uzņēmumam tika attīstīts augsts pārdošanas ienesīgums un tādā veidā tika palielināta uzņēmuma kapitāla izmantošanas efektivitāte; kopumā par pārskata periodu rentabilitātes rādītāji pieauga, ievērojami pieauga pašu kapitāla rentabilitāte, it īpaši 2007. gadā – apmēram 3 reizes;
10) līdzekļu izmantošanas efektivitātes koeficienti: par pārskata periodu samazinājās krājumu aprite dienās no 14,6 dienām līdz 8,5 dienām; debitoru parādu labākie rādītāji bija 2006. gadā – debitoru parādu aprites koeficients bija 7,2 un debitoru parādu aprite dienās bija 50,7 dienas, bet par pārskata periodu debitoru parādu aprite dienās pieauga no 89 dienām līdz 121,7 dienām; uzņēmums ar piegādātājiem norēķinās vidēji 1 – 3 mēnešu laikā; aktīvu aprites koeficients par pārskata periodu samazinājās no 2,3 līdz 0,4, kas liecina par to, ka uzņēmums neefektīvi izmanto savus esošos aktīvus, vai ari ieguldījumi tajos ir pārāk lieli.
…
