Finanšu analīzes metožu vēsturiskā attīstība lielā mērā ir saistīta ar ekonomiskas analīzes metožu attīstību un tehnoloģiju evolūciju. Ekonomisko analīzi pielieto daudzu profesiju speciālisti – grāmatveži, ekonomisti, auditori un revidenti, finanšu vadītāji (menedžeri) un analītiķi – būtībā tas speciālistu loks, kas sagatavo finanšu pārskatus un pieņem vadības lēmumus uzņēmuma, kredītiestādes, ka arī pārbauda finanšu pārskatu ticamību, biznesa plānu realitāti un konsultē potenciālos investorus un kreditorus.
Par sistemātiskas ekonomiskās analīzes aizsācēju un šīs teorētiskās koncepcijas pamatlicēju var uzskatīt septiņpadsmitā gadsimta franču zinātnieku Žaku Savari (J.Savary), kurš ieviesa tādus jēdzienus kā sintētiskā un analītiskā uzskaite. Ap to pašu laiku sāka lietot arī jēdzienus dinamiskā rindu analīze (uzņēmuma rādītāju analīze ilgākā laika posmā) un faktisko un plānoto rādītāju salīdzināšana. Lielu ieguldījumu ekonomiskās bilances analīzes attīstībā veica I.Šērs (I.Sher), P.Gerstners (P.Gerstner) un F. Laitners (F.Laitner), kuri ieviesa bilances analītisko sadalījumu. Savukārt ar juridisko bilances analīzes koncepciju saistās tādi vārdi kā R.Baigels (R.Baygel), E.Remers (E.Remer), K.Porcigs (K.Porcich), kuri, savukārt, lika pamatus tālākai grāmatvedības revīzijas (audita) attīstībai. Atbilstoši šim virzienam, jau divdesmitā gadsimta otrajā pusē tika formalizēta revīzijas (audita) pieeja un plaši izvērsti darbi Starptautisko revīzijas standartu izstrādē.
Bilances jēdziena popularizēšanu lietotāju vidū aktivizēja vācu zinātnieki P.Gubers (P.Guber), A.Brociuss (A.Broziuss) un E.Šenvandtoms (E.Schenvandton), par kuru darbības nozīmīgumu ir maz informācijas un ir grūtāk noteikt viņu ieguldījumu ekonomiskās analīzes evolūcijas procesā. Nozīmīgu ieguldījumu augstākminēto jautājumu izpētē un to tālākā attīstībā sākotnēji snieguši arī krievu zinātnieki P.Tatura (П. Татура), A.Andrianovs (A.Aндрианов), bet vēlākos gados - B.Bakanovs (Б. Баканов), A.Šeremets (A.Д.Шеремет), I.Dembinskis (И.Дембинский).
Balstoties uz plašu zinātniskās literatūras klāstu, var izdalīt piecus Finanšu Pārskatu Sistemātiskās Analīzes (FPSA) noteikšanas un attīstības virzienus, jeb blokus (Kasalis 2005, 9-12. lpp).
1.bloks. Finanšu pārskatu sistemātiskās analīzes tā saucamā „empīrisko pragmatiķu skola”, par kuras pamatlicējiem minami J.Horigans (J.Horigan), R.Foulke (R.Foulk) u.c., kuri centās izstrādāt salīdzinošos finanšu radītājus, novērtējot uzņēmumu kredītspēju.
2.bloks. Citu pieeju finanšu analīzes procesam izveidoja tā saucamā „statistiskās finanšu analīzes skola”, kuras pamatkoncepcija nosaka to, ka uzņēmumam aprēķinātie analītiskie koeficienti ir noderīgi tikai pie nosacījuma, ja pastāv iespēja šos koeficientus salīdzināt ar atbilstošiem nozares, apakšnozares vai vienkārši līdzvērtīgu uzņēmumu finansiālās darbības rādītājiem. Šis skolas pirmsākumi ir meklējami divdesmitā gadsimta sākumā, un par tās aizsācēju var minēt A.Vollu (A.Woll).…
