Secinājumi
1. Pēc 1991 gada notikumiem Latvijā gan politiskā, gan arī ekonomiskā situācija virzījās uz stabilizāciju. Līdz ar iedzīvotāju ienākumu stabilizēšanos, Latvijā sāka attīstīties mazumtirdzniecība un palielinājās nepieciešamība pēc tirgojamajām precēm gan apjoma, gan dažādības ziņā. Pašiem mazumtirgotājiem pasūtīt no tiešā ražotāja bija neizdevīgi. Tādēļ radās iespēja attīstīties vietējiem vairumtirgotājiem, nodrošinot piegādes mazumtirdzniecības vietām no vietējiem un arī no ārzemju ražotājiem. Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) atviegloja piegādes no ārzemju ražotājiem, kā arī pieauga naudas apgrozījums un investīciju plūsma Latvijā, kas attīstīja vairumtirdzniecības nozari vēl vairāk.
2. Latvijā mazumtirdzniecības veikalu un lielveikalu tīkli praktizē tādu līgumu slēgšanu, kuros visa atbildība un riski, t.sk. mazumtirgotāja riski, tiek „uzvelti” ražotājam. No mazumtirgotājiem ir atkarīgi ne tikai ražotāji, bet arī Latvijas vairumtirgotāji un it īpaši mazie vairumtirgotāji. Lai vairumtirgotājs nodrošinātu pietiekamu pārdošanas apjomu izmaksu segšanai un varētu novirzīt peļņas daļu uzņēmuma attīstībai, ir jānoslēdz preču piegādes līgumi ar lielāko daļu no mazumtirgotāju ķēdēm. Taču veikalu ķēžu līgumi ir ar lielāku izdevīgumu pašiem līguma rakstītājiem. Likumdevēju solītie Ministru kabineta noteikumu Nr.312 „Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības” grozījumi, radīs līdzvērtīgas konkurences iespējas gan mazumtirgotājiem, gan ražotājiem, gan arī vairumtirgotājiem.
3. Daudzi Latvijas mazie vairumtirgotāji neiztur lielo konkurenci saimniecības preču tirgū, kā arī smago slogu, ko uzliek stingrie mazumtirdzniecību ķēžu līgumi un ir gatavi izstāties no tirgus, pārdodot savu uzņēmumu vai tiesības tirgot konkrēto preču zīmi.
4. Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā ir veikta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības tiesiskā regulējuma analīze, kas noteikta 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”, izvērtējot komersantiem radītos būtiskākos ierobežojumus. Par būtiskākajiem ierobežojumiem tirdzniecības veikšanai tiek minēti ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības brīvai veikšanai (organizatoriska nodalīšana tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā) un konkurences dinamiskas attīstības kavēšana tirdzniecības nozarē, tādējādi nesekmējot iespēju mazināt lielāko tirgus dalībnieku pozīcijas tirgū.
5. Latvijā loģistikas izmaksām pieaugot, vairumtirdzniecības un arī mazumtirdzniecības uzņēmumi meklē dažādus risinājumus, veido savus loģistikas apakšuzņēmums, izstrādā savu loģistikas sistēmu, pērk ārpakalpojumu, kas no izmaksu viedokļa būtu pats visizdevīgākais risinājums. Salīdzinot situāciju Latvijā un Rietumeiropā, ir skaidrs, ka Latvijā nav vēl īsti pierasts pie domas par iespējām, ko var sniegt šie ārpakalpojumi. Tas galvenokārt ir saistīts ar Latvijas uzņēmumu slikto pieredzi pagātnē un nedrošības sajūtu, izvērtējot šāda biznesa modeļa priekšrocības un mīnusus.
6. Latvijā tāpat kā visā pasaulē arvien populārāka kļūst ieprirkšanās internetā. Internetā var pārdot jebkuras preces, sākot ar lielām un dārgām sadzīves, biroja un luksusa precēm, un beidzot ar dažādiem sīkumiem. Šo iespēju uzņēmums nedrīkst atstāt bez ievērības, it sevišķi, ja produktu iespējams tirgot internetā, ja tas nav individuāli jāpiemeklē un jāpiemēro katram klientam, bet var tikt pārdots jebkuram. SIA „Ream Latvija” konkurentpreces tiek tirgotas internetā. Iinternetveikali, kas tirgo saimniecības preces, specializējas - tirgo ar kādu konkrētu mērķi vai konkrētam mērķpircējam, nevis visas preču zīmes un visām vajadzībām, kā tas ir, piemēram, ar sadzīves tehniku. Ir arī tādi tirgotāji, kuri saimniecības preces ievieto internetveikalā tikai kā papildus sortimenta paplašināšanai.
…
