Uzturēšanās atļauju tiesiskais regulējums Latvijas Republikā

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Pēc kvalifikācijas darba izstrādes, autors veic sekojošus secinājumus:
1. Uzturēšanās atļauju pieprasījums pēc veiktajiem Imigrācijas likuma grozījumiem 2010. gadā, kas paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt uzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā vai ieguldījuši līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā, strauji pieauga, savukārt pēc pieņemtajiem 2014. gadā Imigrācijas likuma maija grozījumiem, kuri stājās spēkā 2014. gada septembrī, ir vērojams kritums;
2. Būtiska izmaiņa Imigrācijas likumā - pieprasot uzturēšanas atļauju uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, viņa ceļošanas dokumentam jābūt derīgam vismaz sešus mēnešus un ārzemnieks, kurš saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai ieceļošanai, lai saņemtu jaunu Latvijas izsniegtu uzturēšanās atļauju, ja tāda ir nepieciešama;
3. Ārzemnieku komersantiem pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju arī tad, ja atkārtotās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemesls mainās, jāpierāda, ka viņu iepriekš veiktā komercdarbība ir devusi ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai;
Pēc kvalifikācijas darba izstrādes un iepriekš minētiem secinājumiem, autors izvirza sekojošus priekšlikumus:
1. Ja 2015. gadā tiks pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredzēs neizsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas pilsoņiem uz nekustamā īpašuma iegādes pamatā Latvijā, tad autors izvirza priekšlikumu, ka uzturēšanās atļaujas uz minētā pamata neizsniegt ārvalstniekiem kopumā, nevis attiecībā uz konkrētas valsts pilsoņiem;
2. Ir jāveic grozījumi LAPK, kas būtu vērsti uz naudas sodu palielināšanu par uzturēšanās tiesību pārkāpšanu vai neievērošanu;
3. Jāorganizē un jānodrošina efektīvu ārzemnieku (nelegālo imigrantu) izraidīšanu, izmantojot Eiropas projektu finanšu līdzekļus.

…