SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba izstrādes gaitā autore ir nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. uzturlīdzekļu piedziņa par labu bērnam ir sabiedrībā vienmēr aktuāls jautājums, jo diemžēl vecāki šķirās un ne vienmēr savu pienākumu attiecībā uz bērnu pilda;
2. vērtējot statistiku trīs gadu griezumā, ir redzams, ka tiesās lietu skaits par uzturlīdzekļu piedziņu par labu bērnam ir samazinājies. Samazināšanās iemesls pamatā saistīts ar likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. aprīlī un saskaņā ar kuriem situācijās, ja starp vecākiem nepastāv strīds, uzturlīdzekļus var saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, uzreiz vēršoties fonda administrācijā. Toties Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs tikai pieaug;
3. likumā nav dots tiešs termina uzturlīdzekļi skaidrojums, bet gan tikai termina minimālie uzturlīdzekļi skaidrojums, kas nereti liek lietas dalībniekiem šos terminus apvienot, lai gan ir likumā nostiprināts pamats tos atšķirt;
4. pastāv grūtības uzturlīdzekļu apmēra noteikšanā. Grūtības saistītas ar vecāku attieksmi pret lietas izskatīšanas procesu, savu ienākumu un piederošās mantas slēpšanu, kā arī vecāku neizprati par to, kas bērna uzturēšanā skaitās nepieciešamie izdevumi;
5. vecāks, kuram ar tiesas nolēmumu noteikts ikmēneša uzturlīdzekļu apmērs, kas jāmaksā otram vecākam nereti nonāk netaisnīgā situācijā. Dažkārt bērns mēdz ilgāku laiku nodzīvot pie vecāka, kurš ir uzturlīdzekļu maksātājs (atvaļinājumos, skolas brīvlaikos), bet tas neatbrīvo viņu no uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma, neskatoties uz to, ka maksājums vairs neveic savu uzdevumu pēc būtības, jo bērns lielu daļa laika nemaz neatradās pie vecāka, kurš saņem uzturlīdzekļus;
6. uzturlīdzekļu parādnieki ir liels risks aplokšņu algu saņemšanā, jo ir tendēti slēpt ienākumus no zvērināta tiesu izpildītāja;
7. uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā uzturlīdzekļu garantiju fonds ir nepietiekams.
…