1. Vadīšanas būtība
1.1. Organizācija un vadītājs
Ja darbs tiek dalīts sīkāk vairākiem cilvēkiem, tad nepieciešams saskaņot viņu rīcību, t.i., veikt darbību, ko sauc par vadīšanu. Vadīšana kā īpašs darbības veids radās līdz ar cilvēku apvienošanos mērķtiecīgai rīcībai, sākoties un attīstoties darba dalīšanai.[15,187]
Organizācija ir iemesls, kura dēļ pastāv vadīšana, tāpēc ir nepieciešams noteikt, kas ir uzņēmums.
Organizācija ir cilvēku grupa, kuru darbība apzināti tiek koordinēta kopēja mērķa sasniegšanai. Ražošanas, tirdzniecības, pakalpojumu uzņēmumi – visi tie ir organizācijas.[15,188] SIA „X” ir tirdzniecības uzņēmums, kurš pārdod rūpniecība un pārtikas preces mazumtirdzniecībā.
Ir dažas noteiktas prasības, lai cilvēku grupu varētu uzskatīt par organizāciju:
1.Ir vismaz divi cilvēki, kas uzskata sevi par grupas daļu.
2.Ir vismaz viens mērķis, ko pieņem kā kopēju visi grupas locekļi.
3.Ir grupas locekļi, kuri apzināti strādā kopā, lai sasniegtu kopēju mērķi.
Šī ir formālās organizācijas definīcija, bet eksistē arī neformālās organizācijas, kuras veidojas spontāni. Neformālās organizācijas eksistē gandrīz visās formālajās organizācijās, varbūt izņemot ļoti mazas organizācijas.
Ir daudz kopīga šim organizācijām, ir savas hierarhijas, līderi un uzdevumi. Atšķirīgs ir tas, ka formālā organizācija izveidojas pēc iepriekš pārdomāta plāna, turpretī neformālā – kā spontāna reakcija uz neapmierinātām individuālām vajadzībām.
Neformālām organizācijām, tāpat kā formālām ir savi līderi. Atšķirība starp abiem ir tā, ka oficiālajam līderim ir oficiālo institūciju atbalsts, viņš vadās pēc oficiālām pilnvarām, bet neoficiālais līderis gūst savas grupas atbalstu un atzinību. Bieži neformālā līdera ietekmes sfēra sniedzas ārpus formālās organizācijas ietvariem. To vadības darbā ir gan pozitīvi, gan negatīvi momenti. Piemēram, par neoficiāliem kanāliem var izplatīties melīga informācija, kas nelabvēlīgi ietekmē attieksmi pret formālo vadību.…
