Secinājumi un priekšlikumi
1) Izanalizējot literatūras avotus par menedžmentu tika secināts, ka galvenā un būtiskāka vadīšanas funkcija ir uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšana. Vadītājam jārīkojas tā, lai maksimāli sasniegtu uzstādītos mērķus.
2) Teorētiskā apkopojuma procesā tika noskaidrots, ka pastāv vairākas daudzveidīgas atšķirīgas motivēšanas pieejas, ka arī dažādi motivācijas uzlabošanas veidi, un metodes, kuras atbilst atšķirīgiem vadīšanas stiliem, tomēr visas motivēšanas pieejas balstās uz cilvēka vajadzībām, kuras motivē viņus darbībai.
3) Kaut gan uzņēmuma SIA „Ķieģelis” vadība, kā noskaidroja pētījums, nerosina darbiniekus izcilam darbam, gandrīz neapbalvo panākumus un ne visai atbalsta iniciatīvu, ka ir raksturīgi autoritārajai vadīšanai, tomēr vadība dod pakļautiem iespējas brīvi rīkoties un radoši pieiet darbam, ka arī par vairākiem jautājumiem izlemt pašiem. Tas liecina par to, ka motivācijas pieeja ir balstīta uz to, lai darbinieks tomēr justu savu piederību organizācijai un lomu tas darbībā.
4) Dotā uzņēmuma vadīšanas stilam, kurš paredz stingru kontroli, varas koncentrēšanu, distances saglabāšanu ar pakļautiem un patstāvīgu vadītāja lēmumu pieņemšanu, bez jebkādām konsultēšanām, tomēr ir nozīmīga priekšrocība: tas liek kolektīvam būt vienotam un darba atmosfēra starp darbiniekiem ir ļoti labvēlīga. Aptaujātie atzina, ka noskaņojums kolektīvā liek darboties produktīvāk.
5) Gan teorētiski, gan praktiski ir pieradīts, ka autoritārais vadīšanas stils vairāk stimulē nekā motivē. Tas nozīmē, ka darbinieka velmi strādāt noteic ārējie apstākļi. Vairākās situācijās tas ir efektīvi, it īpaši ja darbinieki ir vairāk vērsti uz materiālajam vajadzībām.
6) Ņemot vērā to, ka uzņēmuma darbība ir vērsta uz rezultatīvu ražošanu, uzņēmuma vadībai ir autoritārie principi, darbs ir galvenokārt smags un dažkārt pat bīstams, un darba grupas kolektīva vairākumam ir zems kultūras līmenis. Arī motivācijas līmenis ir zems. Un to diezgan grūti veicināt. Stingra rakstura vadīšana šinī konkrētajā gadījumā ir attaisnota; papildus apbalvošana un bonusu piešķiršana var novest pie konkurences kolektīvā, bet lielākas brīvības piešķiršana var padarīt darbiniekus bezatbildīgus.
7) Pētījums pieradīja, ka autoritārai vadīšanai ir vel tāda iezīme, ka vadītājs maz koncentrējas uz darbiniekiem tieši psiholoģiskās saprašanas ziņā. Uzņēmuma hierarhijas augšējo slāņu cilvēki, kas saņem vislielāko atalgojumu, biezi vien aizmirst, cik grūti klājas ierindas darbiniekiem, uz kuru pleciem tiek likts vissarežģītākais fiziskais darbs. Ja vadītājs spēj likt ierindas darbiniekiem noticēt, ka par viņiem rūpējas, viss uzņēmums jutīsies iedvesmots un motivēts.
8) Pētījumā izvērsta hipotēze, ka vadīšanas stilam ir būtiska nozīme uzņēmuma darbinieku motivācijā tika praktiski pieradīta, jo pētījums nonāca pie tā, ka autoritāra vadība, kaut gan arī tā ir piemērota dotajam uzņēmumam, samērā pavājina darbinieku motivāciju, viņu augstāka līmeņa vajadzības netiek apmierinātas, bet zemākās kļūst par izšķirošām.
Priekšlikumi.
1) Uzņēmuma „Ķieģelis” datu apkopošanas un vadīšanas analīzes procesā, izvērtējot to, ka pieauga gan firmas ieņēmumu apjoms, gan personāla skaits, gan darbinieku alga, gan veikto projektu skaits. Proti, tādu panākumu sasniegšana ir racionālās vadīšanas nopelns. Tas mums izsaka, ka cilvēku un organizācijas vadīšana ir ārkārtēji grūta lieta, kā arī tanī pašā momentā tā ir ļoti svarīga, atbildīga un nepieciešama organizācijai. Menedžerim jāprot pārvaldīt par tiem cilvēkiem, ar kuriem viņš strādā, kādi viņi nebūtu, lai veiksmīgi ietekmētu un pareizi organizētu viņus darbā.
2) Kaut gan „Ķieģelis” uzņēmuma darbība ir veiksmīga un autoritāra rakstura pārvaldes forma ir piemērota tā apstākļiem, tomēr var izvirzīt ieteikumu, ka vadītājs varētu mainīt vai kombinēt vadīšanas stilus, un viņam būtu jāpievērš vairāku uzmanību darba kolektīvam un rūpēties par to labklājību, jo darbinieki sastāda organizācijas pamatu, tas būtību un bagātību, un viņu rokām tiek sasniegti visi organizācijas mērķi.
3) Veiktais pētījums paradīja, ka uzņēmuma SIA „Ķieģelis” darbiniekiem trūkst vadītāju uzmanības un atbalsta. Informētības līmenis ir viduvējs un vadība ne vienmēr uzklausa pakļauto ierosinājumus, maz ar viņiem konsultējas un labas attiecības ar vadītajiem darbiniekiem ir pēdējā plānā. Ieteicams vairāk uzmanības pievērst uzņēmuma sociālajam aspektam, un pamazām attīstīt motivāciju, jo tā var panākt labākus rezultātus un izvairīties no vairākām grūtībām.
4) Lai pilnveidotu darbinieku motivāciju uzņēmumā varētu pielietot motivēšanas atbildības novirzīšanu no subjekta uz objektu metodi, tas nozmē novirzt atbildbu no vadītāja uz darbinieku. Tā paredz uztveres maiņu – vadītājam jāskatās uz darbinieku nevis ka uz problēmu, kas jāatrisina, bet kā uz cilvēku, kuru jāmēģina saprast.
…
