Latgales reģions atrodas Latvijas austrumu daļā un robežojas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, dienvidaustrumos ar Lietuvas republiku.
VID Latgales reģionālā iestāde veic nodokļu administrēšanu 5 no 26 Latvijas administratīvajiem rajoniem ,t.i., 12 pilsētās un 110 pagastos un 6 novados ar kopējo platību 12166 km2 un iedzīvotāju skaitu – 345332 [26,3].
Latgales reģiona atrašanās Latvijas austrumu daļā nesenā pagātnē noteica saražotās produkcijas noietu galvenokārt uz Krieviju, Latgalē bija izveidojušies nozīmīgi rūpniecības centri, kā, piemēram, Daugavpils, Līvāni, Rēzekne. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notika pāreja uz tirgus ekonomiku un bija nepieciešams pārorientēties uz Rietumeiropas, Amerikas un citu valstu tirgiem. Samērā lēnais ražošanas pārkārtošanas temps, nepietiekamā finanšu resursu pieejamība, lielais attālums no valsts galvaspilsētas Rīgas, ostām un citiem lielākajiem ekonomiskās aktivitātes centriem ir būtiskākie iemesli, kāpēc reģionam šobrīd raksturīgas sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas atšķirības salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem.
Latgales reģionā dzīvo 14,8% valsts iedzīvotāju, bet tā ieguldījums kopējā iekšzemes kopproduktā ir tikai 6% un uz vienu iedzīvotāju Latgalē ir 2,2 reizes mazāks nekā valstī vidēji un 4 reizes mazāks nekā Rīgas reģionā .
Augstais bezdarba līmenis Latgales reģionā (Daugavpils rajonā – 22,4%, Rēzeknes rajonā-26,2%, Krāslavas rajonā -18,9%, Ludzas rajonā- 27,2%, Preiļu rajonā – 21,6%), kas ir galvenokārt sekas daudzu lielu uzņēmumu slēgšanai iepriekšējos gados, lauksaimnieciskās darbības sarukšana, uzņēmumu nespēja turpināt savu darbību tirgus ekonomikas apstākļos un šobrīd vāja jaunu uzņēmumu uzņēmējsabiedrības aktivitāte, ir arī viens no iemesliem minimālās vai mazākas darba algas izmaksai – 40,7% no darba ņēmējiem.
No Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes (turpmāk darbā – VID LRI) reģistrētajiem nodokļu maksātājiem lielākie darba devēji ir SIA-46% nodarbināto un budžeta iestādes – 37% nodarbināto.
Jebkuras valsts ekonomikas, viens no svarīgākajiem ekonomiskās sistēmas elementiem ir muita un nodokļu administrācija.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ietekmē VID tālāko attīstību. ES tiek pielāgota Latvijas nodokļu un muitas sfēru regulējošā likumdošana. Izmantojot starptautisko pieredzi, konvencijas un līgumus, atbilstoši tiek harmonizēti administrēšanas politikas principi un darba metodes.
Latvijā nodokļu administrēšanas funkcijas un muitas politiku nodrošina vienota institūcija –Valsts ieņēmumu dienests.
Ar katru gadu VID turpina nostiprināt savu servisa iestādes statusu. Aizvien vairāk uzņēmēju par savu darbības principu izvēlas godprātīgu nodokļu nomaksu, par ko liecina ikgadējais iekasēto ieņēmumu apjoms. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā gadu no gada veicina un ietekmē gan ilglaicīgas pozitīvas attīstības tendences Latvijas ekonomikā, kas liecina par ekonomikas attīstību, gan nodokļu administrēšanas darba uzlabošanās.…
