Valsts kancelejas un mediju komunikācijas prakses analīze

SECINĀJUMI
Lai gan autores veiktais pētījums ir neliels salīdzinājumā ar Valsts kancelejas iekšējās un ārējās komunikācijas auditu, autore saskatīja līdzīgus posmus un vadlīnijas. Darbs tika veikts ar interesi un pierādījās tas, ka divu gadu laikā pēc audita izveidošanas, situācija nav izteikti mainījusies:
· Valsts kancelejas publicitāte ir zemā līmenī un publikāciju saturiskā vērtība ir drīzāk negatīva;
· Valsts kanceleja novērtē savu darbu pozitīvi un atzīst, ka komunikācijas uzlabojumi nav nepieciešami;
· Valsts kancelejas loma mediju telpā ir saistīta ar citām institūcijām un notikumiem, kas ietekmē kopējo Valsts kancelejas tēlu negatīvi;
· Valsts kanceleja neuzskata, ka masu mediji ir galvenā iestādes mērķauditorija, lai gan tieši masu mediji ir tiešākais tēla un attieksmes veidotājs sabiedrībā, kuru Valsts kanceleja izdala kā galveno mērķauditoriju.

Lai gan autores veiktajā Valsts kancelejas iekšējā pētījumā neparādījās komunikācijas ar medijiem trūkums un nepieciešamība veikt labojumus, kontentanalīze pierādīja, ka komunikācijas uzlabojumi ir nepieciešami. Autore izdalīja vairākus trūkumposmus:
· VK ir nepieciešama aktīva, ierosinoša un aicinoša publicitāte, kura izslēdz tikai reaģējošas un skaidrojošas centrālās valsts iestādes statusu;
· VK ir nepieciešams vērst lielāku uzmanību uz krievu valodā rakstošo presi, jo kontentanalīzes rādītājs ir negatīvs un zems. Krievu valodā runājošo īpatsvars Latvijā ir pietiekami liels, lai ietekmētu kopējo VK tēlu;
· VK ir nepieciešams ieviest plānotas darbības pozitīva tēla veicināšanā un ir svarīgi atdalīt Valsts kanceleju atsevišķi no citām institūcijām;
· Ir svarīgi ne tikai ziņot un informēt, bet arī līdzdarboties rakstu un viedokļu rakstu publikāciju tapšanā, jo tiem ir lielāka ietekme uz sabiedrības viedokli.

…