Kā zināms, sociālā drošība ir pamats visam. To nemainīgi pierāda arī socioloģiskie pētījumi, kur par galvenajām mūsu sabiedrības problēmām regulāri tiek minēti tieši sociālie jautājumi. Pensijas, pabalsti, bezdarbs, veselības aprūpe vai zāles tieši var skart ikvienu iedzīvotāju vai tā tuviniekus, tādejādi šīs lietas ikviens izjūt visai personīgi. Par sociālās sfēras jautājumu popularitāti var spriest arī pēc tā, ka priekšvēlēšanu laikā tieši Labklājības ministrija un tās kompetences jautājumi bija sabiedrības uzmanības centrā, jo turpat vai ikviena poliskā partija un lielākais vairums deputātu kandidātu izsakās par veselības aprūpi vai sociālo sistēmu Latvijā.
Atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajam, valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.
Valsts sociālo pabalstu sistēmā ietilpst gan regulāri izmaksājami pabalsti, gan vienreizēji pabalsti. Pēc sociālo pabalstu likuma normām eksistē 9 regulāri izmaksājamie pabalsti: ģimenes valsts pabalsts; bērna kopšanas pabalsts; pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu; atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts; atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi; bērna invalīda kopšanas pabalsts. Kā arī 3 vienreizējie pabalsti: bērna piedzimšanas pabalsts; apbedīšanas pabalsts; atlīdzība par adopciju.
Galvenie informācijas avoti valsts sociālo pabalstu jautājumā, kuri izmantoti šī darba tapšanā, ir Latvijas Republikas likumi un ministru kabineta noteikumi, valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija bukletu, brošūru veidā, kā arī mājas lapā internetā. Arī Latvijas Republikas bērnu un ģimenes lietu ministrijas informācija, kura atbild par dažu valsts sociālo pabalstu izmaksu. Protams, jāpiemin arī Labklājības ministrija un Latvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde, kura apkopo valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaita un vidējā apmēra izmaiņas pa gadiem. Informācija pieejama arī dažos masu medijos, tādos kā Diena, Zemgales Ziņas, Kurzemes Vārds un citi.
Darba mērķis – analizējot pieejamos informācijas avotus izpētīt valsts sociālo pabalstu veidus, to apmēru un izmaksas kārtību.
Darba galvenie uzdevumi ir:
1.apskatīt valsts sociālās palīdzības attīstību Latvijā;
2.teorētiski izpētīt LR likumdošanu valsts sociālo pabalstu jomā;
3.raksturot valsts sociālo pabalstu veidus, to apmēru un izmaksas kārtību;
4.apzināt atbildīgās institūcijas, kuras veic valsts sociālo pabalstu izmaksu;
5.noskaidrot, kādas izmaiņas paredzētas valsts sociālo pabalstu izmaksā nākotnē;
6.izanalizēt pieejamos statistikas datus par valsts sociālajiem pabalstiem.…
