Apdrošināšana, kuras mērķis nodrošināt sociāli vājāko personu materiālo stāvokli, ir sociālā apdrošināšana. Sociālās apdrošināšanas pamatā ir likums par valsts pensijām.1
Pēdējā laikā ļoti bieži sabiedrībā tiek diskutēts par iedzīvotāju sociālo drošību – pensijām, pabalstiem, veselības aprūpi. Tēmas pētījuma objekta nozīmīgumu apstiprina fakts, ka šis jautājums skar ikvienu valsts iedzīvotāju no dzimšanas brīža līdz pat mūža nogalei (Satversmes 109. pants) nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājuma vecuma, darbnespējas, bezdarba un citas vecuma likuma noteiktajos pensijas gadījumos.2
Īpaši aktualizējies pētījuma objekta priekšmets - kā jautājums saistībā ar pensijām, to iespējamais apmērs un nepieciešamie resursi to finansēšanai nākotnē. Šis jautājums vēl jo vairāk kļuvis svarīgs pēc Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā.
Iestājoties ES, Latvijai juridiski saistošas ir ES direktīvas (regulas) darba un sociālo attiecību jomā3 un, neapšaubāmi, ES Sociālā Harta.4…