Sabiedrībā arvien biežāk izskan bažas par skolēnu negatīvām attieksmēm un vērtību neizpratni ikdienā. Šodien neviens vairs nešaubās, ka pusaudžu uzvedība ir sabiedrības kvalitātes spogulis. Negācijas sabiedrībā tieši atspoguļojas jaunās paaudzes rīcībā, attieksmēs, tāpēc pozitīvas attieksmes veidošana skolēnos ir aktuālas problēmas ikvienā ģimenē, bērnudārzā, skolā, augstskolā un sabiedrībā kopumā. Pedagoģiskās prakses laikā mājturības un informātikas stundās darba autore novēroja skolēnu dažādo attieksmi. Radās nepieciešamība noskaidrot, kādi faktori veido skolēnu attieksmes un kā var veicināt pozitīvas attieksmes veidošanos skolēnos. Skolai jānodrošina skolēnos pozitīvas attieksmes veidošanos, jāattīsta skolēnos vērtīborientācija.
Pētījuma objekts: Mācību process.
Pētījuma priekšmets: Pozitīvās attieksmes veidošana skolēnos mājturības un informātikas priekšmetos.
Hipotēze: Skolēnu pozitīvo attieksmi informātikas un mājturības stundās veicina:
skolotāja personība,
mācību priekšmeta saturs,
vide.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot kritērijus, kas nosaka skolēnu pozitīvās attieksmes veidošanos gan mājturības, gan informātikas stundās.
Pētījuma uzdevumi:
1.pētīt zinātnisko literatūru.
2.raksturot skolēnu pozitīvās attieksmes veidošanas ietekmējošos faktorus.
3.salīdzināt skolēnu attieksmes ietekmējošos faktorus mājturības un informātikas stundās.
4.veidot ieteikumus skolēnu pozitīvās attieksmes veidošanas sekmīgas mājturības un informātikas priekšmetu apguvei.
Pētījuma metodes:
teorētiskā: literatūras izpēte,
empīriskās: pārrunas, anketēšana, intervija, datu matemātiskā apstrāde un interpretācija.
Pētījumā tika iesaistīti: Divdesmit 6. klases skolēni un 1 mājturības un informātikas skolotāja.
Pētījuma bāze: Svētes pamatskola un Jelgavas 3. pamatskola.
1.Vērtīborientētas mācību stundas raksturojums
Mācību stunda ir viena no mācību organizācijas formām, kurā skolotājs noteiktu laiku (parasti 45 vai 30 līdz 40 minūtes) ar pastāvīgu skolēnu grupu organizē un realizē didaktiskos uzdevumus mācību iestādē izvirzīto mācību, attīstības un audzināšanas mērķu ietvaros (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000., 98).
Mācību stundas jēdziens ietver sevī skolotāju un skolēnus. Sakarā ar mācību stundu vienmēr ir runāts par skolotāju un skolēniem, tātad par viņu attiecībām un attieksmēm. Lai gan attieksmes ir atkarīgas no attiecībām, taču mūsdienu mācību stundas īpatnības galvenokārt izrisina no attieksmēm, jautājot, vai tās ir pietiekami mūsdienīgas - cilvēciskas, atbilstoši mūsdienu uzskatiem par cilvēciskumu, par humanitāti (Beļickis, 2000.).…
