Darba mērķis – Saldus pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības veicināšana, izstrādājot vides komunikācijas vadlīnijas.
Darba uzdevumi:
izanalizēt literatūru par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, atkritumu šķirošanu, vides komunikācijas procesu.
noskaidrot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pašreizējo stāvokli Saldus pilsētā;
izstrādāt anketu, ar kuras palīdzību izpētīt Saldus pilsētas iedzīvotāju viedokli par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un vides komunikācijas procesa nodrošināšanu pilsētā;
anketēt Saldus pilsētas iedzīvotājus;
izstrādāt intervijas, ar kuru palīdzību noskaidrot izvēlēto mērķgrupu viedokli par atkritumu apsaimniekošanu, vides komunikācijas procesa nodrošināšanu pilsētā;
intervēt izvēlētās mērķgrupas;
veikt anketēšanas un interviju rezultātu analīzi;
konstatēt problēmas Saldus pilsētas atkritumu apsaimniekošanā no anketēšanas un intervēšanas rezultātiem;
veikt vides komunikācijas situācijas analīzi Saldus pilsētā;
izstrādāt vides komunikācijas vadlīnijas atkritumu apsaimniekošanas sektoram Saldus pilsētā;
Darba hipotēze – Saldus pilsētā nedarbojas vides komunikācijas process.
Latvijā ik gadu rodas 600 000 – 700 000 tonnu sadzīves atkritumu un aptuveni puse no šī daudzuma ir uzskatāmi par bioloģiski noārdāmiem ( skatīt 1.pielikumu par atkritumu kopējo daudzumu). Atkritumu daudzumu izmaiņas Latvijā laikā posmā no 1995. gada līdz 2003. gadam, kas attēlots 1.1. attēlā, ir acīmredzams fakts atkritumu daudzuma straujam pieaugumam.
Tiek prognozēts, ka 2012. gadā atkritumu apjoms valstī sasniegs 838 tūkstošus tonnu jeb aptuveni 300 kg uz iedzīvotāju. [6.,124.] Katrs iedzīvotājs gadā vidēji saražo 200 kg atkritumu. Apmēram 30% no visiem sadzīves atkritumiem veido izlietotais iepakojums, kura apjoms Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas uzņēmumi. Lielākā savākto sadzīves atkritumu un citu savākto atkritumu daļa tiek apglabāta izgāztuvēs bez iepriekšējas apstrādes. Apmēram 40% savākto atkritumu tiek apglabāti Rīgas rajonā, Getliņu izgāztuvē. [2., 34.]
Atkritumu saimniecība atšķiras no citām komercijas sfērām ar to, ka tā nav tikai biznesa sfēra, kurā rēķina izdevumus un ienākumus, bet ir mūsu visu prasību pret kvalitatīvu un tīru vidi nodrošinājums. Atkritumus – gan sadzīves, gan arī bīstamus – ne tikai rada katrs no mums, tie ir arī pareizi jāapsaimnieko, un to apsaimniekotājs ir atbildīgs, lai tas notiktu atbilstoši visām prasībām. …