Vides novērojumu anketu uzskaites sistēma "B... / ID: 640684

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:640684

Автор: chii (3)

Оценка:

Опубликованно: 09.06.2009.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 17 единиц

Ссылки: Не использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Kopsavilkums	2
	Summary	3
	Резюме	4
	Saīsinājumi	5
	Atslēgvārdi	7
	Saturs	8
	Ievads	11
1.	Esošo sistēmu salīdzinājums	13
0.1.	Uzskaites sistēmu risinājumi	13
0.1.1.	Esošās sistēmas vispārīgs raksturojums	14
0.1.1.1.	Esošās sistēmas pozitīvās īpašības	15
0.1.1.2.	Esošās sistēmas negatīvās īpašības	15
2.	Serveru izvēle un informācijas drošība	15
2.1.	Serveru operētājsistēmu izvēle	16
2.1.1.	Microsoft Windows 2003 Server	16
2.1.1.1.	Small Business Server	16
2.1.1.2.	Web Edition	17
2.1.1.3.	Standart Edition	17
2.1.1.4.	Enterprise Edition	17
2.1.1.5.	Datacenter Edition	17
2.1.2.	FreeBSD	18
2.1.3.	Ubuntu Server Edition, Linux	18
2.1.4.	Solaris 10	19
2.1.5.	Serveru operētājsistēmu salīdzinājums	19
2.2.	Datu bāzu vadības sistēmas	20
2.2.1.	Oracle	21
2.2.2.	IBM DB2	21
2.2.3.	MicroSoft SQL server	21
2.2.4.	MySQL	22
2.2.5.	PostgreSQL	22
2.2.6.	Ingres DBVS	22
2.2.7.	DBVS iespējas	23
2.3.	Attālinātās administrēšanas pieejas rīki	23
2.3.1.	Open SSH	24
2.3.2.	Tight VNC	24
2.3.3.	Telnet	25
2.3.4.	VPN	25
2.3.5.	Webmin	25
2.3.6.	Attālināto administrēšanas pieejas rīku salīdzinājums	26
2.4.	Informācijas drošība	26
2.5.	Kopsavilkums	28
3.	Programmēšanas vides tehnoloģiju izvēle	30
3.1.	Programmēšanas vides tehnoloģiju apraksts	30
3.1.1.	HTML	30
3.1.1.1.	Īss apraksts	30
3.1.1.2.	Koda piemēri	31
3.1.2.	PHP un datubāzes	32
3.1.2.1.	Īss apraksts	32
3.1.3.	JavaScript	32
3.1.3.1	Īss apraksts	32
3.1.4.	SH skriptēšana (bash komandas)	33
3.1.4.1.	Īss apraksts	33
3.1.4.2.	Koda piemēri	34
3.2.	Kopsavilkums	34
4.	Programmatūras prasību specifikācija	35
4.1.	Ievads	35
4.1.1.	Nolūks	36
4.1.2.	Darbības sfēra	36
4.1.3.	Definīcijas, akronīmi un saīsinājumi	37
4.1.4.	Saistība ar citiem dokumentiem	37
4.1.5.	Pārskats	37
4.2.	Vispārējais apraksts	38
4.2.1.	Produkta perspektīvas	38
4.2.2.	Produkta funkcijas	38
4.2.3.	Lietotāja raksturiezīmes	38
4.2.4.	Vispārējie ierobežojumi	39
4.2.5.	Pieņēmumi un atkarības	39
4.3.	Specifiskās prasības	39
4.3.1.	Konkrēto prasību informācijas sastāvdaļas	39
4.3.1.1.	Funkcionālās prasības	39
4.3.1.1.1.	Ievadīto datu izvades realizācija	39
4.3.1.2.	Ārējās saskarnes prasības	40
4.3.1.2.1.	Lietotāja saskarne	40
4.3.1.2.2.	Aparatūras saskarne	40
4.3.1.2.3.	Programmatūras servera saskarne	40
4.3.1.2.4.	Programmatūras vadības saskarne	40
5.	Tehniskā realizācija	41
5.1.	Servera sagatavošana un tīkla konfigurācija	41
5.1.1.	Servera uzbūve un darbība	41
5.1.2.	Esošās infrastrūktūras optimizēšana	42
5.1.3.	Skripta izstrāde un servera instalācija	43
5.2.	Programmatūras Projektējuma apraksts	44
5.2.1.	Ievads	44
5.2.1.1.	Nolūks	44
5.2.1.2.	Darbības sfēra	44
5.2.2.	Saistība ar citiem dokumentiem	44
5.2.3.	Dekompozīcijas apraksts	44
5.2.3.1.	Moduļu dekompozīcija	45
5.2.3.1.1.	Autorizācijas modulis (A)	45
5.2.3.1.2.	Klienta ievadīto datu apstrādes modulis (KD)	46
5.2.3.1.3.	Servera modulis (SM)	49
5.3.	Datu bāzes projektējums	49
5.3.1.	ER diagramma	49
5.3.2.	Datu bāzes tabulas	50
5.3.2.1.	Tabula “lietotajs”	50
5.3.2.2.	Tabula “anketa”	50
5.3.2.3.	Tabula “noverotaji”	50
5.3.2.4.	Tabula “gadi”	51
5.3.2.5.	Tabula “pagasti”	51
5.3.3.	Relācijas	51
5.4.	Programmatūras izstrāde	52
5.5.	Programmatūras integrēšana uz servera	52
6.	Darba ekonomiskais pamatojums	53
6.1.	Projekta resursu apraksts	54
6.1.1.	Cilvēku resursi	54
6.1.2.	Programmatūras resursi	54
6.1.3.	Tehniskie resursi	56
6.1.4.	Globālais vispasaules tīmeklis	57
6.1.5.	Teorētiskā literatūra	58
6.2.	Tirgus novērtējums	58
6.3.	Sistēmas izstrādātāja ieguvums	58
6.4.	Sistēmas lietotāju ieguvums	58
7.	Secinājumi	60
8.	Literatūra	61
1.1.	Programmatūras pirmkoda fragmenti	65
1.1.1.	Funkcija salikt	65
1.1.2.	Formas saglabāšana datu bāzē	65
1.1.3.	Informācijas izvadīšana	69
1.1.4.	Rajona atlase no datu bāzes	73
1.1.5.	Connect.php	74
1.1.6.	Rajona atlases funkcija	74
1.1.7.	Datu pārbaude pirms sūtīšanas serverim tālākai apstrādei	75
1.2.	Servera instalācijas skripta fragments	78
	Vides novērojumu anketas paraugi	80
	REĢISTRĀCIJAS LAPA	84

Фрагмент работы

Cilvēks jau no laika gala ir centies atvieglot sev dzīvi. Vienmēr viņš centies rast iespēju izdarīt darbu ātrāk, vieglāk un pareizāk. Tāpat arī notiek mūsdienās, tik tagad cilvēks, esot informācijas laikmetā, dara to savādāk, jo esam sasnieguši tehnoloģiju augstienes, kur rīki darba veikšanai palikuši komplicētāki un to iespējas pielāgojamas visām darba nozarēm. Šādas iespējas visbiežāk izmanto uzņēmumi. Uzņēmumi, kuriem ir svarīgi, lai darbs notiek precīzi, nepieļaujot kļūdu iespējamību, sistemātiski un lai darbs būtu pārskatāms.
Taču vēl arvien ir atrodami uzņēmumi, kas svarīgus datus uzglabā fiziskā veidā – uz papīra, tomēr, laikam ejot, cenšas pāriet uz drošām datorizētām sistēmām. Datorizētas sistēmas ieviešana cilvēkos rada skepsi, jo zinām, ka dators pats par sevi un sistēma uz viņa, nav drošākais veids datu uzglabāšanai. Tomēr piedāvājot risinājumu, kurā tiek nodrošināta datu drošība gan fiziski, gan elektroniski, cilvēks visticamāk piekritīs un centīsies ieviest arī savā dzīvē. Šādu drošu soli arī ir spērusi Ziemeļvidzemes Biosfēras Rezervāta (ZBR) vadība, kas nolēmusi, ka vides novērojumu anketās esošo informāciju nepieciešams glabāt elektroniskā veidā, papildus lūdzot, lai datorizētā sistēma spētu datus apkopot, kā rezultātā būtu iespējams izdrukāt atskaites par veiktajiem pētījumiem. Balstoties uz Ziemeļvidzemes Biosfēras Rezervāta vadības mērķiem, atrodam arī darba problēmu – ir jāizveido risinājums, kas būtu efektīvs ar teicamu darba stabilitāti.
Darba mērķis ir izveidot risinājumu, kas ļautu Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta darbiniekiem efektīvi strādāt, nodrošinot datu aizsardzību pret nesankcionētiem piekļuves mēģinājumiem no globālā vispasaules tīmekļa un iespējamiem servera defektiem. Izstrādājot šo informācijas sistēmu, datu drošībai tiek piešķirta galvenā prioritāte, kas, savukārt, nozīmē lielākus drošības uzstādījumus gan serverim, gan pašam uzņēmuma iekštīklam kopumā.
Izstrādājamais projekts ir īpašs ar to, ka tam nav strikti definētas programmatūras izstrādes fāzes. Šis faktors saistāms ar to, ka patstāvīgi tiks komunicēts ar gala lietotājiem, t.i. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vadību un darbiniekiem par projekta realizāciju. Tā kā šis ir eksperimentāls projekts, tad klients ar projekta izstrādātāju ir vienojušies, ka, ja radīsies jauni priekšlikumi un idejas, tad izstrādātājs būs ar mieru tās realizēt, kas nozīmē, ka projekta realizācijai tiks izmantota spirāles metode. Šī metode raksturīga ar to, ka programmatūras izstrāde balstās uz četrām lielām izstrādes fāzēm:
1.Plānošana,
2.Riska analīze,
3.Izstrāde,
4.Klienta vērtējums.
Kā jau noprotams, tad šīs četras fāzes atkārtojas spirāles veidā, kamēr programmatūra ir izstrādāta jeb, kamēr klients ir apmierināts ar gala produktu (Plūme J. 2006).

Vadoties pēc projekta izstrādes norises, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
Veikt informācijas analīzi,
Izzināt programmatūras prasības,
Izvēlēties kodēšanas rīkus un tehnoloģiskos risinājumus,
Izveidot drošu risinājumu programmatūras glabāšanai un uzturēšanai,
Izstrādāt programmatūru,
Veikt produkta testēšanu,
Veikt dokumentēšanu,
Apmācīt gala lietotājus.…