SECINĀJUMI
Bakalaura darbā tika izvirzīts mērķis, balstoties uz teorētisko analīzi un praktiskiem eksperimentiem izpētīt un novērtēt dažādu vienmodu optisko šķiedru parametru ietekmi uz dažādiem pārraides ātrumiem (10 un 40 Gbit/s) un līnijas garumiem (100, 200, 300 km un 5, 10, 20 km), pie dažādām ieejas jaudām (1, 10, 100 mW), novērtēt acs diagrammas uztvērējā un salīdzināt ieejas/izejas spektrus.
Veicot literatūras analīzi un apskatot optisko šķiedru attīstības tendences šķiedru optikas pārraides sistēmām (ŠOPS) ir konstatēts, ka pastāv optisko šķiedru galvenais iedalījums divos virzienos – daudzmodu optiskajās šķiedrās, kurās izplatās vairākas gaismas modas pateicoties lielajam dzīslas diametram (tipiska dzīslas/diametra attiecība ir 50/125, 62.5/125 μm), kuras savukārt iedalās pakāpienveida un gradientveida daudzmodu optiskajās šķiedrās atšķirībā no laušanas koeficenta atkarības no dzīslas diametra (momentānas vai pakāpeniskas, kas samazina starpmodu dispersiju apmēram trīskārtīgi), piemērotas īsām pārraides distancēm, tipiski lokālajiem (LAN – Local Area Network) tīkliem, un vienmodu optiskajās šķiedrās, kurās izplatās tikai viena gaismas moda, pateicoties samazinātajam dzīslas diametram (tipiska dzīslas/diametra attiecība ir 9/125 μm), piemērotas garām pārraides distancēm, tipiski 40 vai 80 km garām bez signāla reģenerācijas vai pastiprināšanas, ar augstu pārraides ātrumu, tipiski 2.5, 10, 40 Gbit/s.
Pateicoties tikai vienas gaismas modas spējai izplatīties vienmodu optiskajā šķiedrā (nominālās frekvences vērtībai jābūt zemākai par 2.405) starpmodu dispersija tiek izslēgta pilnībā, tādejādi spējot pagarināt pārraides distances un palielināt pārraides ātrumu dramatiski salīdzinot ar daudzmodu optiskajām šķiedrām.
Lai gan vienmodu optiskajai šķiedrai nepastāv starpmodu dispersija, tai tomēr eksistē hromatiskā dispersija, kas ir materiāla dispersijas un viļņvada dispersijas summa, un polarizācijas modas dispersija.
Hromatiskās dispersijas vērtība ir nulle viļņa garumam 1330 nm reģionā stikla šķiedrām, tas ir saistīts ar materiāla dispersiju silīcija dioksīdam (SiO2) kā vielai, kura ir viļņa garuma atkarīga, to nav iespējams īpaši izmainīt, tikai nedaudz iespējama koriģēšana ar piemaisīju piejaukšanu silīcija dioksīdam un viļņvada dispersija, kas vienmēr ir negatīva, un viļņa garumam 1330 nm reģionā kompensē materiāla dispersiju, bet šodien plašāk izmanto viļņa garumu 1550 nm reģionā, dēļ zemajiem zudumiem šajā reģionā, tāpēc ir izstrādātas vienmodu optiskās šķiedras ar dažādu laušanas koeficientu atkarību no dzīslas diametra, lai pielāgotu tās darbam 1550 nm reģionā, ar hromatiskās dispersijas kompensējošiem mehānismiem, parasti ar piemaisījumu piejaukšanu silīcija dioksīdam un viļņvadu dispersijas pielāgošanu, ko panāk ar šķiedras efektīvā apgabala pielāgošanu, ko sauc par ne nulles dispersijas nobīdītu šķiedru (NZ-DSF – Non Zero Dispersion Shifted Fiber), ko plaši izmanto blīvās spektrālās blīvēšanas (DWDM – Dense Wavelength Division Multiplexing) sistēmās, ir arī izstrādātas dispersijas nobīdītas šķiedras (DSF – Dispersion Shifted Fiber), bet tās darbību stingri ierobežo viļņu garums lielums, līdz ar to padarot to neizmantojamu blīvās spektrālās blīvēšanas sistēmās.…
