Vienota digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanas koncepta izvērtējums

Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Pēdējos 20 gados, pateicoties tehnoloģiskajiem sasniegumiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), lielāka pārrobežu tirdzniecība būtībā ir digitāla un šī ir tendence, kas, turpināsies arī nākotnē;
2. Attīstoties digitālo pakalpojumu tirdzniecībai un nepietiekamiem regulējumiem šajā jomā, tiek veicināta negodīga uzņēmumu nodokļu nomaksa digitālo pakalpojumu sniegšanas valstī, par fizisko uzņēmuma atrašanās valsti izvēloties to, kurā ir zems nodokļu nomaksas slogs nevis to, kurā tiek radīta šo pakalpojumu vērtība;
3. OECD/G20 valstu BEPS 2 pīlāru projekts pozitīvi ietekmēs digitālo pakalpojumu tirdzniecību globāli, kā arī Latvijas ekonomiku nacionālā līmenī, piemērojot jaunu, vienotu nodokļu likmi digitālajiem pakalpojumiem BEPS dalībvalstu ietvarā un iekasējot šos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā;
4. Ieviešot globālo minimālo UIN 15% apmērā, ieņēmumi no digitālo pakalpojumu sniegšanas tiktu novirzīti katrai iesaistītajai jurisdikcijai atkarībā no digitālo pakalpojumu lietotāju ģeogrāfiskās statistikas, tādējādi arī izvairoties no dubultas uzlikšanas vieniem un tiem pašiem ieņēmumiem;
5. BEPS apkarošanā lielākais uzsvars tiek likts tieši uz ASV dibinātajiem uzņēmumiem, balstoties uz visapjomīgāko digitālo pakalpojumu eksporta tirgu pasaulē, kas pēc 2020. gada datiem ASV tiek sasniegts 533,09 milj. ASV$;
6. Lielākoties starptautiskie uzņēmumi, kas rada problēmas un kropļo konkurenci tirgū, ir uzņēmumi no ASV, piemēram, “Amazon”, “Apple”, “Microsoft”, “Meta”, “AT&T” un “Alphabet”, kurš pēc 2021. gada ienākumiem no kopējā pārdoto digitālo pakalpojumu apjoma pasaulē tiek ierindots pirmajā vietā, sasniedzot 228,71 mljrd. ASV$.;
7. Pēc 2019. gada datiem visapjomīgākie ienākumi no Latvijas patērētājiem par saņemtajiem digitālajiem pakalpojumiem ir tādos ārvalstu digitālo pakalpojumu uzņēmumos kā Alphabet”, “Meta”, “AirBnB”, “Booking”, “Ebay”, “Etsy”, kā arī “Linkedin”.
…