Vingrošanas noslēguma vērtējums 7.-9.klašu skolēniem, izmantojot pašnovērtējuma kartiņas

Secinājumi
Maģistra darba izstrādes gaitā un analīzes rezultātā tika secināts:
1. Vērtēšana radās jau skolu pirmsākumos un laikā gaitā ir mainījušies vērtēšanas priekšnoteikumi, kam par iemeslu ir paņēmienu meklēšana objektīvākai un racionālākai skolēnu novērtēšanai.7-9.klases skolēni spēj veikt savas darbības pašnovērtējumu. Vērtēšana ir svarīga ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, mācību metožu pārbaudei, skolēnu zināšanu līmeņa noteikšanai un vecāku informēšanai par skolēnu sasniegumiem. Viena no vērtēšanas procesa sastāvdaļām ir pašnovērtējums, kas ļauj skolēniem pašiem novērtēt savas prasmes un iemaņas un kļūt par aktīviem vērtēšanas procesa dalībniekiem. Viens no veidiem, kā skolēnus iesaistīt vērtēšanas procesā ir pašnovērtējuma kartiņu izmantošana, kurā ir iekļauti, attiecīgās mācību vielas apguves kritēriji un skolēnu izvirzītie kritēriji.
2. Anketējot skolēnus un skolotājus secināju, ka atzīmei ir liela nozīme mācību procesā. Skolēniem, kā arī skolotājiem tā palīdz noteikt zināšanu līmeni noteiktos mācību priekšmetos. Skolotāji ar atzīmju palīdzību informē vecākus par skolēnu sasniegumiem mācībās, kā arī pārbauda izvēlēto mācību metožu efektivitāti.
3. Pētījuma gaitā tika izveidotas un aprobētas praksē skolēnu pašnovērtējuma kartiņas. Aprobējot praksē pašnovērtējuma kartiņas tika secināts, ka, lai mācību procesā efektīvāk varētu izmantot pašnovērtējuma kartiņas, to kritērijiem ir jābūt skaidri saprotamiem visu vecuma grupu skolēniem. Pašnovērtējuma kartiņas ir palīglīdzeklis skolotājam, objektīva vērtējuma izlikšanai skolēnam.
4. Iegūto datu analīze
4.1. Veicot pētījumu, anketējot skolēnus, un apstrādājot iegūtos rezultātus tika secināts, ka:
4.1.1. 49% skolēnu uzskata, ka atzīmes galvenokārt nosaka, zināšanu līmeni dažādos mācību priekšmetos;
4.1.2. 62% skolēnu uzskata, ka atzīmēm mācību procesā ir jābūt;
4.1.3. Pēc atzīmes saņemšanas 51% skolēnu pārdomā, kas un kā bija jādara savādāk, veic sava darba pašnovērtējumu;
4.1.4. ja skolēniem būtu iespēja novērtēt savas prasmes un iemaņas 52% skolēnu to labprāt darītu. Kā arī palīdzētu skolotājiem izvirzīt vērtēšanas kritērijus.
1.2 Analizējot skolotāju anketas, tika secināts:
1.2.1 Visbiežāk, vingrošanas stundās skolotāji izmanto tādus vērtēšanas paņēmienus, kā kriteriālā vērtēšana, un vērtēšana pēc punktu sistēmas, kas ir noteikta valsts pamatizglītības standartā;
1.2.2 Skolotāji dod skolēniem iespēju savas prasmes vai iemaņas novērtēt verbālā formā;
1.2.3 Pēc skolotāju domām efektīvākās vērtēšanas metodes ir:
a. Punktu sistēma;
b. Sīki izstrādāta vērtēšanas sistēma, ar vērtēšanas kritērijiem, kas būtu piemērota skolēniem ar dažādām psiholoģiskām, fizioloģiskām un fiziskām attīstības īpatnībām.
…