Zemes izmantošanas struktūras maiņa Latvijā 20.gs. (Ainavu daudzveidības aspekts)

Zemes izmantošana un ainava

Ainava sastāv no elementiem, kas veido noteiktu sakopojumu, ģeometrisko zīmējumu teritoriālā plānā vai telpisku kompozīciju kā vizuālās uztveres objektu. Ainavas veidošanā vislielākā nozīme ir šo elementu telpiskajām attiecībām un to ietekmei. Ainavas var iedalīt tipos pēc dominējošiem to veidojošajiem elementiem un sociālajām funkcijām. Latvijas apstākļos tādā veidā izdalās lauksaimnieciskās jeb agroainavas, meža ainavas un urbānās ainavas (Melluma, 1992). Ainavu tipu nosaukumi parāda, ka galvenais ainavu tipu noteicošais un ainavu veidojošais elements ir zemes lietojuma veids.


1.2. Ainavas jēdziens un dažādie tā aspekti

Lai runātu par ainavu daudzveidību, vispirms ir jāzina, kas to veido un no kā tā ir atkarīga. Tādēļ vispirms vajag izprast citus daudzveidības līmeņus, to iedarbību jeb atkarību vienam no otra, kā arī jēdzienu “ainava” un ko tas ietver sevī.
Apzīmējums “ainava” dažādu tautu valodās ikdienā tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi. Tomēr kopumā jēdziena “ainava” formulējums, ja to pārtulkotu no jebkuras valodas, ir līdzīgs. Tas pamatā apzīmē vietu, kur dzīvo cilvēks. Arī latviešu valodā šim jēdzienam ir dažāda izpratne. Vienam “ainava” ir skaists dabas skats vai glezna, otram – kāds saglabājies dabisku un saderīgu objektu un elementu kopums, bet trešajam tā ir konkrētā vietā izveidota un uzturēta komfortabla un harmoniska dabas elementu un būvju saskaņa (Nikodemus, 2001).
Īsumā ainava ir cilvēku dzīves vide. Tā sevī ietver ļoti daudz dabisku un cilvēka radītu apstākļu, objektu un funkciju kopumu. Ainava vienlaicīgi ir arī resursi tūrisma un citu nozaru attīstībai.
…