Temats „Zemes reformas pabeigšanas norise lauku apvidos” tika izvēlēts tāpēc, ka zemes reforma tika uzsāktā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un īstenota pēdējo nu jau 18 gadu laikā. Par to ir daudz runāts un plānots, kā arī mēģināts noteikt termiņus procesa beigu posmam, bet joprojām tas nav īstenots. Kā viens no reformas beigu termiņiem tika noteikts 2006.gada 1.jūnijs, bet tas netika ievērots. Šobrīd norīt zemes reformas pabeigšanas, var teikt, pēdējais posms. Lai paātrinātu zemes reformas pabeigšanas procesu, samēra īsa laika periodā tika pieņemti vairāki normatīvie akti un normatīvo aktu grozījumi, kas nebija visai kvalitatīvi, līdz ar to radīja tiesiskās pretrunas.
Zemes politika aptver visus zemes izmantošanas aspektus un ar tiem saistītos procesus, kas ļauj no zemes resursiem iegūt praktisku labumu, ievērot valsts drošības prasības un līdzsvarot valsts, sabiedrības un zemes īpašnieku intereses.
Zemes politikas kontekstā, zemi apskatot, kā resursu un kā īpašumtiesību objektu, īpaša vērība jāpievērš zemes, kā unikāla resursa izmantošanai un aizsardzībai. Izstrādājot vienotās zemes politikas pamatnostādnes, jāņem vērā zemes kā resursa nozīmīguma atšķirības starp pilsētu un lauku apvidu zemēm, kas jāievēro arī izstrādājot zemes politikas realizācijas programmas.
Neraugoties uz to, ka agrārā reforma bija pirmā būtiskā reforma, kas tika realizēta Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, nopietni un padziļināti pētījumi par zemes reformu pēc neatkarības atgūšanas, var uzskatīt, ka līdz šim nav veikti. Precīzāk sakot, ir daudz dažādu viedokļu, kas pausti no zemes reformas tiešajiem veicējiem - deputātiem, vēsturniekiem, ir pat apkopota statistika, bet nav radīts pētījums, kas apkopotu šos viedokļus un datus. Šādu situāciju nevar skaidrot ar notikumu relatīvi neseno norisi - astoņpadsmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai šādi pētījumi taptu.
Maģistra darba aktualitāte – ieilgušais zemes reformas process izpaužas apstāklī, ka pagājuša gadsimta deviņdesmitajos gados uzsāktajai zemes reformai Latvijas Republikā kādreiz ir jābūt pabeigtai, lai pilnvērtīgi varētu sakārtot privātīpašuma attiecības, kā rezultātā var runāt arī par ekonomiskiem un citiem rādītājiem valstī kopumā.
Jaunākie grozījumi normatīvajos aktos nosaka termiņu, proti, 2010.gada 30.decembris, kad zemes lietotājam jābūt noslēgtam līgumam par zemes izpirkšanu, un ar to arī zemes reforma tiks uzskatīta par pabeigtu. Šī ir teorētiskā zemes reformas pabeigšanas pieeja, bet praksē parādās citas problēmas un iemesli, kas apgrūtina un aizkavē pabeigšanas procesa norisi. Piemērām, tiesību normu nepilnības un robi, atbildīgu institūciju nekvalitatīvs darbs kā ari sociālais faktors.
Hipotēze – zemes reformas sekmīgas pabeigšanas nodrošināšanai ir jāapzina zemes reformas lauku apvidos tiesiskās reglamentācijas problēmas un jāsniedz to iespējamie risinājumi.
Pētījuma mērķis – apskatīt zemes reformas būtību un rezultātus, analizēt zemes reformas pabeigšanas procesu lauku apvidos, reglamentējošos normatīvos aktus, praksē sastopamās tiesiskās problēmas un sniegt iespējamos risinājumus.
Pētījuma objekts – Latvijas Republikas normatīvie akti, kuri reglamentē zemes reformas gaitu un zemes reformas pabeigšanas procesu lauku apvidos, to piemērošana, uz to pamata valsts iestāžu un pašvaldību pieņemtie lēmumi un tiesu prakse.
Pētījuma priekšmets – zemes reformas pabeigšanas procesa lauku apvidos problemātika un iespējamie konstatēto problēmu risinājumi. …
