IEVADS
Ikvienai organizācijai, kura vēlas gūt panākumus, ir nepieciešama ērti izmantojama sistēma, kas palīdzētu pārvaldīt un uzkrāt informāciju un zināšanas, kā arī veicināt jaunu zināšanu iegūšanu. Ar zināšanu pārvaldības palīdzību organizācija var apkopot informāciju un zināšanas, tādā veidā nodrošinot intelektuālā kapitāla uzkrāšanu un sadarbību starp organizācijas darbiniekiem.
Arvien vairāk organizāciju sāk ieviest zināšanu pārvaldības sistēmas, kuru pamatā ir wiki (ang. val.) tehnoloģija. Tā kā latviešu valodā šāds termins bakalaura darba tapšanās brīdī vēl nepastāv, autore turpmāk tekstā šo tehnoloģiju piedāvā saukt par vikipēdiju tehnoloģijām, savukārt tīmekļa vietnes, kas veidotas izmantojot šo tehnoloģiju, par vikipēdijām.
Vikipēdiju tehnoloģijas ir paredzētas tīmekļa vietņu veidošanai, ļaujot lietotājiem kopīgi veidot tās saturu. Šobrīd viens no plašāk pazīstamākajiem šādas vietnes piemēriem ir bezmaksas interneta enciklopēdija – Vikipēdija (Wikipedia). Šī tehnoloģija ir ērti pielāgojama biznesa vajadzībām, jo:
1) pēc tehnoloģijas uzstādīšanas, tās pārvaldīšanai jāpatērē mazāk laika un resursu salīdzinājumā ar citiem zināšanu pārvaldības rīkiem;
2) tā ļauj organizācijas darbiniekiem kolektīvi darboties un dalīties zināšanās;
3) ikviens lietotājs, kuram ir iespēja piekļūt vietnei, var ne tikai ātri un ērti pievieno jaunas zināšanas, bet arī rediģēt un apspriest jau esošo zināšanu saturu.
Darbā aplūkotas vikipēdiju tehnoloģiju izmantošanas iespējas augstskolā, galveno uzsvaru liekot uz vikipēdijas izveides iespējām Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, lai nodrošinātu zināšanu uzkrāšanu un izmantošanu, kā arī izplatītu informāciju par fakultāti skolēniem un citiem interesentiem.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vikipēdiju izmantošanas iespējas augstskolās, studentiem un pasniedzējiem noderīgu zināšanu uzkrāšanai un izmantošanai.
Lai sasniegtu bakalaura darbam izvirzīto mērķi, būtu nepieciešams:
1) izpētīt informācijas struktūru un organizāciju vikipēdijās un tās uzturēšanas procesus;
2) iepazīties ar vikipēdiju tehnoloģijām un piedāvātajām programmatūrām;
3) iepazīties ar citu augstskolu pieredzi vikipēdiju izmantošanā;
4) noskaidrot un novērtēt fakultātes studentiem nepieciešamo zināšanu un informācijas jomas, kurās būtu mērķtiecīgi lietot zināšanu uzkrāšanas rīkus;
5) formulēt fakultātes vikipēdijas mērķi, uzdevumus un prasības;
6) aprakstīt fakultātes vikipēdijas izveidošanas iespējamos projekta risinājumus;
7) izstrādāt rekomendācijas vikipēdijas lietošanai studiju procesa pilnveidošanā.
Lai sasniegtu iepriekš izvirzītos uzdevumus, izmantotas tādas pētīšanas metodes kā primārās un sekundārās informācijas iegūšana, apkopošana un analīze. Kā sekundārās informācijas avoti darba izstrādes laikā izmantoti dažādi autoru darbi, publikācijas, programmatūru apraksti, dažādu augstskolu izveidotās vikipēdijas un to apraksti.
Savukārt primārās informācijas iegūšanai izmantota studentu aptauja – nestrukturizēta intervija bez iepriekš sagatavota scenārija, lai iegūtu datus par studentiem nepieciešamo zināšanu un informāciju jomām, kurās būtu nepieciešams izmantot zināšanu uzkrāšanas rīkus.
Bakalaura darbs sastāv no trīs nodaļām:
1. nodaļā aprakstīta zināšanu pārvaldība un vikipēdiju tehnoloģijas. Nodaļas sākumā tiek aprakstīts zināšanu pārvaldības nozīmīgums uzņēmumos un organizācijās, pastāvošās problēmas un iespējamais guvums, izmantojot zināšanu pārvaldības sistēmu un tās rīkus.
Tālāk darba autore iepazīstina ar vikipēdiju tehnoloģijām un ar vikipēdiju programmatūras izvēli, piedāvājot sešus jautājumus par kuriem nepieciešams padomāt, lai noteiktu lietotāja vajadzībām atbilstošāko vikipēdiju programmatūru.
Nodaļas turpinājumā aprakstīta bezmaksas interneta enciklopēdijas – Vikipēdijas, rašanās un MediaWiki programmatūra, kas izmantota vietnes izveidošanai. Tālāk aprakstīts vikipēdijas lietotāju tiesību sadalījums, lapu struktūra un to tipi, informācijas meklēšanas iespējas, kā arī vikipēdijas satura strukturēšanas un rakstu noformēšanas iespējas.
2. nodaļā aprakstīta vikipēdiju tehnoloģiju izmantošana izglītībā, kā arī uzskaitītas vairākas augstskolu izveidotās vikipēdijas dažādās valstīs. Turpinājumā aprakstīti iespējamie augstskolu vikipēdiju izmantošanas mērķi pēc Kanādas Karaliskās militārās akadēmijas pasniedzēja Ērika Trembleja domām. Nodaļas nobeigumā izpētītas piecas izveidotās augstskolu vikipēdijas, aprakstot to izveidošanas mērķus, vietnes administrēšanu un informācijas strukturēšanu.
3. nodaļā aprakstīti Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes vikipēdijas izveidošanas iespējamie projekta risinājumi. Nodaļas sākumā aprakstīta primārās un sekundārās informācijas iegūšana par fakultātes studentiem nepieciešamo zināšanu un informācijas jomām, kurās būtu lietderīgi lietot zināšanu uzkrāšanas rīkus. Sekundārās informācijas iegūšanai izmantots Latvijas Universitātes forumu, savukārt primārās informācijas iegūšanai veikta studentu aptauja.
Tālāk aprakstīts fakultātes vikipēdijas izveides mērķis, uzdevumi un svarīgākās prasības vikipēdijas programmatūrai. Vikipēdijas izveidei izvēlēta MediaWiki programmatūra, kā arī aprakstītas sistēmas minimālās prasības, lai uzstādītu nelielu serveri.
Autore apraksta arī iespējamos projekta risinājumus vikipēdijas lapu izveidē. Fakultātes vikipēdijas sākuma izveides stadijā autore piedāvā izveidot sešas pamatkategorijas, aprakstot kategoriju izveides iespējamos risinājumus. Nodaļas turpinājumā piedāvāts iespējamais fakultātes vikipēdijas lietotāju tiesību sadalījums, aprakstot četras lietotāju grupas un to pieejamās funkcijas. Nodaļas nobeigumā darba autore piedāvā vairākus risinājumus studiju procesa pilnveidošanā.
…
