1934.gada valsts apvērsums un tā sekas

Ulmaņlaikus, pirmkārt, es slavētu, jo 1934.gada 15.maija apvērsums notika ātri un bez asinsizliešanas. Otrkārt, es slavētu A.Kvieša formālu palikšanu savā amatā līdz viņa pilnvaru termiņam - K.Ulmanis pēc apvērsuma varēja ieņemt prezidenta amatu, bet gaidīja pilnvaru beigu laiku. Treškārt, es slavētu to, ka Ulmaņa režīms balstījās uz vadonības, tautas vienības un latviskas Latvijas ideju, jo tajā laikā latvieši dzīvoja Latvijā, nevis bija Krievijas impērijas vai Vācijas sastāvā. Ceturtkārt, slavēju jaunatnes aicināšanu līdzdarboties sabiedrības dzīvē caur skautu, gaidu un mazpulku organizācijām, jo šīs organizācijas jauniešus mācīja būt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un raisīja jaunatnē interesi par lauksaimniecību, darbu lauku sētā. Ulmaņlaikus, pirmkārt, es kritizētu, jo apvērsuma laikā sākās aresti un apcietinātie nokļuva Rīgas centrālcietumā, vēlāk – Liepājas koncentrācijas nometnē. Otrkārt, es kritizētu diktatūras ieviešanu, jo visa vara ir koncentrēta vienas personas vai personu grupas rokās. …