Alberts Bels "Saucēja balss"

Romāna otrās daļas ievadnodaļā tiek aprakstīta arī nelegālās sociāldemokrātu organizācijas struktūra, noteikumi. Šajā nodaļā ir tēlota Rīgas pilsēta 20. gs. sākumā. Romānā var uzzināt ziņas par 20. gs. sākumu Latvijā un Rīgā, kam pamatā ir tā laika vēstures materiāli: avīzes, žurnāli, kalendāri.
Šim romānam raksturīgs ir rindu lauzums, proti, rindkopa netiek pabeigta ar beigu pieturzīmi, tā turpinās arī nākamajā rindkopā ar mazo burtu. Romānā tiek izmantoti gan dialogi, gan monologi.
Izmantoti dažādi valodas leksikas elementi: aliterācijas, asonances, atkārtojumi un ritmi. Izmantoti tautasdziesmu, pasaku, sakārmvārdu teksti, neitrāla leksika, no vēsturiskiem materiāliem ņemta leksika: „Deviņi jodi deviņām galvām – deviņi vīri bija istabā, ar deviņvīru spēku devīgi dejoja. Ņem, brāl, tagad tu, sacīja pirmā galva otrai, ievingrini muskuli, teica trešā galva ceturtai, pa cīpsliņai, pa dzīsliņai, pa skariņai šķetini, sestā septītai, svinakāja, alvasacs, astotā, devītā saņēma spēkus, piepūta vaigus, zvēla ar dzelzs milnu atsavēzeniski (...)” [1; 86] Bieži izmantotas vārdu rindas: „Kāda ir jēga, nejēga, ārpusjēga, virsjēga, zemjēga, jēga?” [1; 97].
…