Aleksandra Čaka dzeja

Pilsētas dzīve un laika trūķums ir arī dzejolī „Drūpošais laiks”: „Dzīve kā aizjūgs stalts pasitas garām.” Dzīve salīdzināta ar aizjūgu.
Domāju, ka Čaka dzīvē ļoti svarīga loma ir bijusi ielām, cilvēkiem, dabai jeb apkārtējai videi. Manuprāt, ļoti izteikti to var redzēt dzejolī „Sapnis”: „Nav ceriņu man vairs aiz loga. Vējš stiklos tik putekļus dzen. Nav smilšu un kastaņu koka – Viss biji tas kādreiz tik sen.” Šajā dzejolī ir redzamas ilgas pēc pagātnes, kad aiz loga bija ewdzami ceriņi, kastaņi, daba. …