Alfrēda Hičkoka filmas "Virve" semiotiskā analīze

“Virvē” spriedze visvairāk ir situācijas radīta. Deviņi cilvēki, viena telpa, vienas vakariņas, viena grāmatu lāde. Lāde jeb zārks, kurā guļ mirušais Deivids, par kura neesamību vakariņās, filmas gaitā, viņa tēvs un topošā līgava, uztraucas arvien vairāk un vairāk. Situācija šķiet absurda, jo no brīža, kad Deivids tiek nogalināts un skatītājs uzzina par vakariņām ar visiem viesiem, viņu atrašanos slepkavības vietā un tik tuvu līķim, sākas gaidīšanas spēle – cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai noziegums tiktu atklāts?
Visa 80 minūšu garā filma spēj uzturēt auditorijas interesi. Tā it īpaši ir sakāpināta brīdī, kad vakariņas ir noslēguma stadijā un misis Vilsona sāk uzkopt vakariņu “galdu”. Šajās minūtēs kadra fokuss ir tikai grāmatu lāde un misis Vilsonas darbības, ir dzirdamas viesu sarunas, taču tas nešķiet svarīgi. Viena darbība pēc otras ved skatītāju tuvāk un tuvāk tam, lai visu vakariņu būtība un Brendona un Filipa plāns tiktu atmaskots…