Tas nebija kaujas lauks, kur krita Lāčplēsis, tas bija parasts miera laika bruņinieku turnīrs. Kāds to neatceras, bet Pumpurs mums atgādina: Viltība uzvarēja spēku. Tumsas viltība pārspēja gaismas spēku. Vienmēr jau nav, kā tai pasakā, kur uzvar labais. Tomēr cīņa nav galā. Būs latvju tauta svabada, jo tauta, kas cīnās par savu brīvību ir neuzvarama. Sagaidīs Laimdota savu Lāčplēsi dzīvu, uzvarējušu. Šīs divas, eposā iezīmētās, atziņas dod iemeslu optimismam. XII-XIII gadsimta latviešu etniskās grupas nevienojās cīņā pret agresoriem. Nebija kopības izjūtas, nebija vienotības. Vācieši bija pārāki gan materiāli, gan arī garīgi, viņiem bija mērķis - iekarot, pakļaut, pievērst savai ticībai, padarīt par padevīgiem kalpiem, iekarot jaunas zemes un sadalīt tās savā starpā. (Aptuveni tāda pat situācija veidojās XX gs. vidū.) …