Spīdala - interesantākais sievietes tēls Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis"

Ja Spīdala būtu dzīvojusi mūsdienās, viņa būtu Lika Besona Nikita, Ieva Melgalve ar “jaunās literātes” zīmogu uz pieres, meitene no Placebo klipa vai vienkārši spītīga garāmgājēja ar muļķīgām acu ēnām; man šķiet, Spīdalas prototips ir tikpat vecs kā pati pasaule – kaut gan uzskata, ka pasaule ir veca, izcelsme man joprojām ir miglā tīta... Bet uzskatīsim tā: kopš tā brīža, kad radās mūsdienu cilvēkam – sociālai būtnei – nozīmīgā pasaule, radās arī Spīdala, viņas tēls ar visām tās asajām šķautnēm – jo latviešu literatūrā man ir grūti atrast vēl otru tik daudzšķautņainu tēlu kā Spīdala ar savām tumšajām, asajām acīm un tajās vīdošo vieglo nicīgumu pret apkārtējās pasaules noteikto “pareizo kārtību”…