Argumentēta eseja bioloģijā par abortu

Runājot par aborta aizliegšanu vai attaisnošanu legālā un morālā nozīmē, parasti visskaļāk izskan arguments ,,aborts ir slepkavība”. Cilvēki, kas izdara šo secinājumu, parasti balstās uz apsvērumu, ka aborta laikā tiek nogalināts cilvēks jeb persona, kas nav morāli attaisnojams un ir stingri aizliegts arī legāli. Bet vai embriju var pielīdzināt personai? Mēs tomēr nesakām, ka zīle ir ozols. LR Krimināllikuma 116.pants nosaka, ka slepkavība ir citas personas tīša, prettiesiska nonāvēšana. Vēlreiz uzsvēršu, ka aizliegums attiecināts uz būtnēm, kas raksturojamas kā persona. Personai piemīt noteiktas pazīmes – tai piemīt spēja izjust sāpes, domāšana, pašmotivēta aktivitāte, spēja nodot ziņojumus un pašapzināšanās. Embrija gadījumā runa ir par paša radītām kustībām un spēju izjust sāpes pēc 27 grūtniecības nedēļai, kā apgalvo zinātnieki no American College of Obstetricians and Gynecologists, taču tas neizsmeļ vispusīgu personas raksturojumu. Varētu iebilst, ka zīle ir potenciāls ozols, un, balstoties analoģijā, apaugļotā olšūna ir potenciāls cilvēks. Te tomēr jānorāda, ka šāds morālā statusa izlīdzinājums neiztur kritiku, jo pielīdzina cilvēku vien ģenētiskajam veidojumam, bet ja tā, tad tas ir vienlīdz ģenētiski līdzvērtīgs ar daudzām citām dzīvām būtnēm, kurām nav vienlīdzīgs morālais statuss ar cilvēku, piemēram, virknei zīdītāju.