Avotu izmantojums žurnālistikā

Izvēlējos rakstīt par Ministra – Roberta Ķīļa reformām trīs dažādās publikācijās internetā, kur runas grozās par augstākajām izglītībām Latvijā. Arī šī tēma, ka Ķīlis grib nogriezt budžeta vietas trīs profesijām Liepājas Universitātē, skars arī mūs, tāpēc man radās vēlme papētīt viņa trīs rakstus, ko viņš vispār sniedz medijiem par izglītību. Pirmais raksts ar nosaukumu „Ķīļa reformas: IZM līdz novembrim piedāvās alternatīvu vērtējumu par augstākās izglītības programmām”. Lai publicētu šo rakstu žurnālisti ir izmantojuši interviju ar Roberta Ķīļa kungu – „Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis valdības sēdē uzsvēra, ka AIP izvērtējusi 854 programmas no kopumā 954 (1). AIP izvērtējums tiks izmantots turpmākajā darbā, bet IZM piedāvās "striktāku režģi" kategorijām "Sadalījums pa kategorijām nav gana strikts," akcentēja Ķīlis”(1). „AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra gan valdības sēdē uzsvēra, ka vērtējums veikts, balstoties uz IZM 2011.gada oktobrī apstiprinātu metodiku” (1). Manuprāt, avoti ir diezgan daudz, jo intervēti vairāki cilvēki, kuru viedoklis arī sakrīt. Raksts ir viegli saprotams un uzrunā lasītāju jau pēc virsraksta. Domāju, ka raksts strādā objektīvi, jo cilvēkiem šis ir ļoti aktuāli – „Valdība otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 2012.gada 1.novembrim iesniegt valdībā izvērtējumu par tām augstākās izglītības studiju programmām, kas ir kvalitatīvas, pilnveidojamas vai apšaubāmas.(1)