Tāpēc Cesija vērtīga arī no sociāli – ekonomiskā viedokļa” (V.Sinaiskis. Saistību tiesības, R., 1940, 34.lpp.). Nekustamā īpašuma gadījumā jebkurš piedziņas rezultāts ir ar pozitīvu iznākumu, vienā gadījumā iegūts tiek vairāk naudas nekā ieguldīts, ja parādu atgūsti. Otrā gadījumā, izejot visu parāda piedziņas juridisko procedūru un rīkojot izsoli uz ieķīlāto īpašumu, pat ja izsole tiek atzīta par nenotikušu, iegūsti tiesības uz pašu īpašumu. Protams, pastāv arī riski, jo kā jau visiem labi zināms tiesas process var ieilgt, kā arī, ja mantu jāatsavina no invalīda tas var aizskart morālās normas. Bieži arī iejaukti tiek radinieki, kas nepieļaus īpašuma atsavināšanu, tāpēc cesija tiek uzskatīta par laimes spēli, jo daudz ir atkarīgs tieši no cesionāra profesionalitātes un attiecīgās situācijas risinājuma. Cesija pati par sevi paredz Cesionāra spekulatīvus mērķus, jo tas iegādājoties prasījumu par cenu, kura ir zemāka par nominālu, grib, protams, piedzīt no parādnieka to summu, kura ir pilnā prasījuma summa, kas ir iegūta cesijas darījuma rezultātā. Šis jautājums ir strīdīgs, jo iespējams, ka nav ievērota labticība, bet no otras puses tā ir darījums, kurš būtībā neietekmē parādnieka maksājamo summu.
Lasot informāciju un analizējot, par bezķermeniskām lietām, varu secināt, ka tās ir ķermenisko lietu pamats, jo biznesā galvenais peļņas avots ir idejas attīstība un bez idejas nekas nenotiktu. Arī autortiesībām ir svarīga nozīme, šīs visas lietas ir jāpatentē, lai tās netiktu nozagtas. Intelektuālais īpašums ir tas, kurs bezķermenisko lietu kopībā aizņem lielāko daļu un nonāk apgrozībā visbiežāk. Manuprāt normatīvajos aktos attiecībā uz bezķermenisko lietu aizsardzību vēl ir robi, kuri ar gadiem tiks aizpildīti un pieslīpēti, lai mēs patiešām ar savu intelektuālo īpašumu justo droši un kā tieši šīs idejas ģenerētāji!
…
