Cilvēka dzīves jēga

Es uzskatu, ka dzīvei jēga ir tad, ja tā tiek dzīvota, jo tad, kad jēgas vairs nav, bieži vien seko cilpa kaklā, pārdozēšana, lēciens no tilta vai kas tamlīdzīgs. Precīzu definīciju tai noteikt nevar, pat jāsaka, ka dzīves būtību vispār nav iespējams raksturot vārdiem. Ļoti daudzi ļaudis ir izteikuši savas idejas, ko var saukt par dzīves jēgu, bet es domāju, ka tās visas ir reizē pareizas un nepareizas, jo personīgi uzskatu, ka cilvēks to var izjust emocionāli, bet ne izteikt citiem saprotamā veidā, vismaz man tā ir ar savas dzīves jēgu. Tas ir līdzīgi mīlestībai – tu nevari izskaidrot, kādēļ mīli kādu cilvēku, tas vienkārši tā ir, un ir bezjēdzīgi un stulbi meklēt tam kādus iemeslus, jo pie tiem nenonāksi. Manuprāt, vistuvāk manai personīgajai dzīves jēgai, vismaz tam, ko no tās var izteikt vārdos, kas gan to pilnībā neraksturo, atbilst latīņu teiciens non progredi est regredi (neiet uz priekšu nozīmē iet atpakaļ). Tas ir moto, pēc kura es cenšos dzīvot, jo dzīvi būtiskāku un brīnišķīgāku padara tas, ka tu tiecies pēc kaut kā labāka, vai tās būtu zināšanas, mīlestība, slava vai pat nauda.…