VCB ir starpnieks starp sūdzības izskatīšanā iesaistītajiem, kas uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un konstatē, vai ir noticis cilvēktiesību pārkāpums un sniedz savu atzinumu un rekomendācijas pusēm.
Cietušajam sākotnēji tiek sniegta konsultācijas par to, kādā veidā personai pašai ir iespējams atrisināt savu cilvēktiesību problēmu likumos noteiktā kārtībā. Valstī ir paredzēti mehānismi, kā persona var aizstāvēt savas tiesības, ja valsts tās ir pārkāpusi. Ja tas nav iespējams, VCB sazinās ar otru lietā iesaistīto pusi un atbildīgajām iestādēm. Parasti šajā stadijā sūdzība ir atrisināma, ja attiecīgā amatpersona, apzinoties pieļautās kļūdas vai tiesību pārkāpumus, labo tās. Mierizlīgums ir mēģinājums likumā noteiktajos ietvaros atrisināt sūdzību, uzņemoties starpnieka lomu, lai panāktu savstarpēji pieņemamu rezultātu. Ja mierizlīgumu nav iespējams panākt, tad VCB pusēm rakstiski paziņo savu viedokli un priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs. Attiecīgajai iestādei mēneša laikā ir jāsniedz VCB rakstisku atbildi par ieteikumu īstenošanu.
Pēc autores domām, Latvijas Satversmes tiesa varētu nodrošināt lietas izskatīšanu, kas nodrošinātu cilvēktiesību pārkāpumu sūdzību pret Latviju nenonākšanu starptautiskajās tiesās, izskatot tās uz vietas un aizsargājot personu konstitucionālās tiesības.
Viena no problēmām varētu būt tā, ka prasības tiks iesniegtas bez pienācīga juridiska pamatojuma. Līdzarto Satversmes tiesai būs jāpilda arī konsultanta funkcijas un būs jāaicina precizēt prasības, kuru sūdzībās varētu būt pārkāpuma saturs, bet kuras nav noformētas ar atbilstošu juridisko motivāciju. Autoresprāt, prasības Satversmes tiesai būtu jāsastāda profesionāliem juristiem.
Pilnās konstitucionālās sūdzības ieviešana nozīmētu būtisku Satversmes tiesas tiesnešu skaita palielināšanu, kas šobrīd budžeta situācijas dēļ nav iespējams. Un vai tiešām būtu jāveido ceturtā tiesu instance? Satversmes tiesa vērtētu izskatīt tikai būtiskus un fundamentālus pamattiesību pārkāpumus, kam ir konstitucionāla nozīme.
…
