Citādība, ienaidnieka tēls un politiskais protests kultūrā

Vai citādais ir slikts?
Nav iespējams vienbalsīgi atbildēt, ka citādais ir vai nav slikts. Tas vienkārši ir kas atšķirīgs un savādāks. Latviešu dižgars Rainis reiz ir teicis: „Pastāvēs, kas pārmainīsies!” Bet lielas pārmaiņas nav iedomājamas bez savādāka skatījuma uz ikdienišķām lietām. Tikai citādais spēs mūs pamudināt uz jaunām un inovatīvām tendencēm.
Mēs varam mācīties no mazākumtautībām un to kultūras. Viņiem ir pilnīgi citāds dzīves ritms, kas daudziem no mums var šķist ļoti interesants un patīkams. Mēs varam „paņemt” no citām kultūrām kādus elementus, un joprojām būt mēs paši, ja to vēlamies. No tā nav jābaidās.
Sens latviešu sakāmvārds vēsta: „Neskati vīru no cepures!” Šis sakāmvārds ir tieši vietā, jo pieļauju iespēju, ja cilvēks vispirms nezinātu, kas par personu viņam stāv pretī - kāda tautība, ticība, no kādas valsts nācis -, viņam būtu pilnīgi citāda attieksme pret pretīstāvošo kā tad, ja zinātu. Vismaz lielā daļā sabiedrības. Man tā šķiet lieliska pieredze, ko varam gūt no cittautiešiem, un viņi no mums.
Medijos vajag ieklausīties, bet veidot savu viedokli. Cilvēki ir dažādi, un tiem ir visas tiesības tādiem būt. Latvijai ir bijusi skarba pieredze ar svešādo, un tādēļ tā ir diezgan noslēgta pret svešā tēlu. Taču to ir nepieciešams dekonstruēt, un tas ir izdarāms. Visiem ir vienkārši jācenšas veidot dzīvi labāku un pieņemt citādo kā jaunu iespēju kļūt zinošākam un bagātākam. No pieredzes ir jāmācās, nevis jābaidās. No tās ir jāgūst pieredze, bet uz tās nedrīkst balstīt nākotni! Mēs visi esam dažādi, pat tie, kas dzīvo kaimiņos viens otram. Un ir jāpārkāpj pāri sev pašam un savām ambīcijām, un vienkārši jāizturas iecietīgi un pieklājīgi pret visiem. Ir jāpasveicina mūžam neciešamā tante pirmajā stāvā ar smaidu sejā, un būs iespējams redzēt, cik ļoti esi viņai uzlabojis dienu.
…