Civilās aizsardzības sistēma Latvijā un iespējamās dabas katastrofas

Tikai tad uzņēmums var veikt savu komercdarbību. Skolas, augstskolas, viesnīcas, kultūrobjekti, lielveikali u.c. objekti. Jāsaskaņo ar VUGD, jāaktualizē reizi 4 gados (var mainīties cilvēku skaits, maina darba specifiku, ēkas rekonstrukcijas u.c.), glābšanas un seku likvidēšanas darbi balstās uz CA plānu. 3km2 tuvumā ir bīstamie objekti – jāapraksta kā ārējie bīstamie faktori.
Veidojot CA plānu valsts, novadu, pašvaldību un uzņēmumu mērogā, jāapraksta tikai tādas dabas katastrofas, kas varētu eksistēt konkrētajā reģionā (piemēram, Latvijā - stiprs lietus, sniega sanesumi, apledojums, stiprs sals, stiprs karstums, meža un purvu ugunsgrēki, plūdi u.c.), Latvijā dabas katastrofas ir noteiktas un atrunātas CAKP likumā. Jānosaka arī risku pakāpe (VUGD izstrādāja speciālu rokasgrāmatu). CAKP likuma 6.pants nosaka katastrofas pārvaldīšanas koordinatorus arī dabas katastrofu gadījumā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē katastrofas, kuras saistītas ar vētrām, viesuļiem, lietusgāzēm, paliem, plūdiem, krusu, stipru salu, apledojumu, sniega sanesumiem, ledus sastrēgumiem vai lielu karstumu.
…