Daina Avotiņa "Tāds laimīgs cilvēks"

Kā jau var noprast romāna galvenais tēls ir Zuze. Romāns iesākas un beidzas ar dažām lapaspusēm par to, kā Zuzi redz garām gājēji un pietam romāna beigās par Zuzi Tipaiņu Kārlis saka : “Un laikam viņa vienādiņ ir laimīgs cilvēks.” (1;238)Garām gājēji domāja, ka viņa ir laimīga, jo visu dzīvi ir gājusi darījusi smagu darbu, kā arī uzaudzinājusi citu sieviešu bērnus un nekad nav sūdzējusies, ka kaut kas dzīvē būtu bijis slikti. Pateisībā Zuzei itin nemaz dzīvē īsti nav paveicies. Viņa ir izmācījusies vien tikai sešas klases, 16 gados devās pie siemniekiem uz viņu saimniecībām strādāt. 16 gados saprotot, ka Tipaiņu Kārlis ņems viņu par siamnieic, kad viņai būs 18 gadu, viņa aizmirstas un ielaižas mīlas virpuļos ar Kārli, kas jau kā minēju beidzās ar abortu. Pēcāk viņa dzīves leikā ir jāpiedzīvo kari, varas maiņas, brāļa Jāņa un Mika aiziešanu, tēta noslīkšanu, vēlāk arī mātes atņemšanu kara dēļ. Citāts” Karš prasa nodevas,”(1;65)- pierādās arī romānā, kad kara dēļ Zuzei ir nācies daudz zaudēt, gan arī uzupurēties. Grāmatā gan konkrēti karus nenosauc, bet Pirmajā pasaules karā Zuze gaidīja Adžu no parnākšnas, nācās izklaidēt uradņiku, lai tikai pārējas sivieties un meitnes, esot ieslodzījumā, nezaudētu savu godu, un Otrajā pasaules karā viņas mammu savāca kāda ģimeni par auklīti, kā arī viņai nācās klausīt Viļa teiktajam, viņai nebija iespējas izteikties nekādi. Manās acīs Zuze bija nepārvarami stipra, lieki daudz nekad nerunāja, zināja, kas, kur un kad jādara, bet beigu beigās viņa paliek sieviete ar nepiepildītu dzīvi.…