Dante Aligjēri "Dievišķā komēdija"

Katru no daļām Dante attēloja ar specifiskiem mākslinieciskajiem paņēmieniem. Elle bija ļoti arhitektoniska, fiziska un skulpturizēta vide. Elle ir strikti sakārtota, tumša, ar bieziem mežiem, nelīdzeniem kalniem un nodevīgiem purviem, tai ir noteiktas un skarbas līnijas, kuras nav iespējams pārkāpt vai mainīt, bet ar parastu, cilvēcīgu uztveri pietiek, lai tos varētu labi saprastu. Šķīstītava tiek attēlota gleznieciskā veidā caur krāsām, gaismu un kustību. Paradīzē ir mūzika, skaņas un gaismas. Svētlaimīgie gari zaudē savu miesisko veidolu un tiek attēloti kā lāpas, kustīgas dzirksteles vai tikai balsis.
Dante aprakstīja savu piedzīvoto kā dzejnieks, tā nodalot Dante – tēls, un Dante – dzejnieks. Dzejnieks atbildīgs par sabiedrības zemes dzīvi visuma mērogā. Dievišķā komēdija ir avangarda ieraksts Dantes vēlmē pārvarēt grēku un atrast Dieva mīlestību. Iespējams, Dantes stāsts atspoguļo ne tikai viņa dzīvi, bet arī to, ko dzejnieks Dante uzskatīja par universālu kristīgu Dieva meklējumu. Tā rezultātā Dantes stāvoklis ir domāts, lai pārstāvētu visas cilvēku rases stāvokli.
…