Darbs par Edvarta Virzas poēmu "Straumēni"

E.Virzas daiļradē lielu lomu ieņem lauku dzīves cildinājums un skatījums divos plānos – reālajā un simboliskajā. Piemēram, “Kā no svešuma pārstādīts koks pārveido zarus pēc savas jaunās dzimtenes saules un vējiem, tā katras mājas pagājības vara izliec un pārveido cilvēkus.” Vienkāršiem vārdiem varētu teikt, ka visa dzīvā daba spēj pielāgojas jauniem apstākļiem. “Kā bites, kas spieto, paceļas gaisā, bet pēc tam atkal ieiet atpakaļ stropā un uzsāk mierīgus darbus laukos un dārzos, tā uzplūdusī Lielupe iegāja atpakaļ krastos, un tikai gruži un zāles krūmu galotnes rādīja vēl, cik augstu bija plūduši un skalojušies dzeltenie ūdeņi.”
Straumēnu ļaudis bija ticīgi. “Ar Dievpalīga gāja cauri visiem darbiem. Viņu(Straumēniešu) augstākā gudrība un laime ir dievišķās izprašanas un piemērošanās tai.” Dievs ir caurstrāvojis gan vecāko paaudzi, gan jau jaunāko. Mazliet radās sajūtas, ka Virza ir pārlapojis Bībeli un iedvesmojies rakstot šo darbu.
Latviešu autori savos darbos min mājas nozīmi:
R.Blaumanis lugā “Indrāni”
A. Brigadere lugā “Sprīdītis”
Citāti, kas mani šajā darbā uzrunāja : “Mūžīga ir ne tikai dzeja un augsti debesīs ieaudzis tornis, bet mūžīga ir arī ēka un valsts, pār kurām nomodā stāv rūpīga saimnieka acs.” “Daba ir tik milzīga un debesu velve pāri tai tik bezgalīga, ka cilvēks nomirtu, klusuma izbiedēts, ja lopu un putnu kliedzieni, zāļu nopūtas un koku un ūdeņu balsis viņam nenāktu palīgā.” “Bieži vien ļaudīm nav acu savas zemes daiļumu aplūkošanai. Vajadzīgs, lai kāds viņiem tās iedotu, ka viņi varētu cienīt un mīlēt savu zemi.”…