Demogrāfiskā politika Ķīnā un Indijā / Эссе / ID: 553375

5,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:553375

Автор: You're Welcome (85)

Оценка:

Опубликованно: 05.03.2022.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: Нет

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Фрагмент работы

Ķīnā ir izstrādāta un realizēta demogrāfiskā politika, kura veicina vai ierobežo dzimstību, nodrošina iedzīvotājiem veselīgus un labus dzīves apstākļus, tā pagarinot vidējo mūža ilgumu. Ķīna ir vērsta uz dzimstības samazināšanu. Šī demogrāfiskā politika ir bijusi sekmīga. Kad Ķīnā pamazām valsts varu pārņēma Dens Sjaopins, sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā valstī daļēji tika ieviesta kontrolēta tirgus ekonomika un sākās saimnieciskais uzplaukums. Kā saprotams, Ķīna atbilst demogrāfiskās politikas prasībām, proti, attīstās rūpniecība, izglītība, valdības politika, tiek nodrošināti veselīgi un labi dzīves apstākļi, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, aug iedzīvotāju labklājība, lauksaimniecības uzplaukums, ciešas saimnieciskās saiknes ar citām valstīm un notiek citi attīstības posmi.
Indijā ir smagas ekonomiskās un galvenokārt sociālas problēmas, ko smagākas padara grūti kontrolējamā iedzīvotāju dzimstība. Kaut arī Indijas saimniecība pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars pasaulē. Bērniem līdz trīs gadu vecumam ir nepietiekams svars, jo netiek nodrošināti pietiekoši uzturlīdzekļi.
Vienas no galvenajām problēmām – nabadzība, kam seko izglītības un zināšanu trūkums, reliģiju un tradīciju uzliktie slogi, bads, kastu sistēma, ļoti slikta veselības veicināšana, dzimstības problēma, kas saistīta ar indiešu stabilajām tradīcijām un sievietes lomu valsts sabiedrībā, aborts. Iedzīvotāju skaita stabilizācija un demogrāfijas dividende ir iespējama vien tad, ja jaunieši ir izglītoti un apmācīti darbam. Indija- valsts, kurā 20. gadsimtā demogrāfiskā politika nespēj pastāvēt, tā neatbilst pieņemtajām normām, likumiem, prasībām, tā ir pavisam pretēja Ķīnai, tā ir vieta, kur demogrāfiskie aspekti tiek lauzti un apgāzti.

…

Коментарий автора

Demogrāfiskā pāreja atsevišķās valstīs vai pasaules reģionos noris atšķirīgi. Ķīnā raksturīgs īss pārejas laiks. Būtiska mirstības līmeņa samazināšanās daudzās jaunattīstības valstīs sākās tikai pēc Otrā pasaules kara, bet dzimstības līmenis ilgstoši palika iepriekšējā līmenī, izraisot demogrāfisko sprādzienu. Ķīnas Tautas Republika kopš 1956. gada īstenoja dzimstības ierobežošanas politiku, veicinot demogrāfiskās pārejas tempu, un tādējādi gūstot zināmus panākumus. Agrāk Ķīnu pārvaldīja imperatoru dinastijas, bet 1911. gadā tā kļuva par republiku un 1949. gadā par sociālistisku valsti. Komunistu valdīšanas laikā visas dzīves jomas kontrolēja valsts un Ķīna kļuva par ievērojamu rūpniecisku un militāru lielvalsti. Ķīnā norisinājās virzība uz konkurences ekonomiku, lai piesaistītu investīcijas no citām valstīm. Indija ir kontrastu zeme. Indijas Republika ir pasaules otra lielākā valsts (aiz Ķīnas Tautas Republikas), kuras iedzīvotāju skaits strauji tuvojas miljardam. Iedzīvotāju etniskā sastāva ziņā tā ir vissarežģītākā valsts pasaulē. Indijā ir smagas ekonomiskās un galvenokārt sociālās problēmas, ko smagākas vērš grūti kontrolējamā iedzīvotāju dzimstība. Indijas lielākā problēma ir lielā un grūti kontrolējamā dzimstība. Lai gan Indijas saimniecība pēdējās desmitgadēs ir iespaidīgi pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars pasaulē un augstākais rādītājs starp citām pasaules valstīm nepietiekošam uzturam bērniem līdz trīs gadu vecumam. Indija pēdējās desmitgadēs ir izvairījusies no bada, taču pusei no bērniem ir nepietiekams svars, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē un gandrīz divkārt lielāks nekā Āfrikas daļā. Indija ilgi turējās sevī noslēgta, cerot tādā veidā attīstīt savu rūpniecību un iziet pasaules tirgū. Neizdevās. Tāpēc līdz 90. gadu sākumam Indija auga ļoti lēni. Bija gadi, kad iedzīvotāju pieaugums apsteidza nacionālā kopprodukta pieaugumu. Nabadzība saglabājās. Musulmaņu ģimenes attiecības, mantošanas tiesības - visu regulē šariats. Viņiem šajā svarīgajā jomā nav obligāti valsts likumi. Tie ir obligāti reliģijām, kas nākušas no Indijas - hindu, sikhiem, budistiem. Kristieši arī iekļaujas šajos likumos. Musulmaņi ir atsevišķi. Reliģiskie svētki, lūgšanas piecreiz dienā - tas viss apgrūtina sadarboties. Ramadāns veselu mēnesi.

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −5,98 €