"Dotais lielums mana māte" un "Akmeņi manās kabatās" pārdomas

Jāatzīst, ka filmas man vienmēr ir interesējušas, bet pirms šo filmu skatīšanos šaubījos vai tās spēs mani uzrunāt un vai tās mani iedvesmos, taču noskatoties tās, es sapratu, ka abām filmām ir savas atšķirības. Katra no tām parāda savas grūtības un to sekas, ar kurām šiem cilvēkiem ir jāmācās sadzīvot vai tikt galā.
Filma “Akmeņi manās kabatās” ne pavisam nav viegla filma - gluži otrādi, tā ir nesaudzīga, šausminoša un ne katram tā ir pieņemama. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša - tajā tiek parādīts reālas dzīves stāsts - cilvēku dzīve, kura nemaz nav tik skaista, bet daudziem no mums nesaprotama un tāda, kuru skatoties, gribas pievērt acis jeb arī, ātri vien izdzēst no atmiņas. Tomēr jebkurā gadījumā filmas iespaids ir ļoti spēcīgs, tā ietekmē katru. Filmā tika atspoguļota depresija, domas par pašnāvību un šizofrēnija vairākās latviešu mākslinieces Signes Baumanes ģimenes paaudzēs. Manuprāt, depresiju es definētu kā personisku, neatveramu, noslēpumainu parādību, kura nav tik viegli izskaidrojama, bet to ir iespējams parādīt.…