Dzīvības vērtība Agates Nesaules romānā "Sieviete dzintarā"

Rakstniecei, apzinoties savu dzīves vērtību, pēc pārciestā jātiecas dzīvot pilnvērtīgi un jāprot iet tālāk. Ne visiem izdevies tikt augsti slavētajā Berlīnes bēgļu nometnē, kur bija labāki apstākļi, nekā parējās. Ne visiem izdevies tikt uz ASV vai jebkuru citu valsti ar iespēju uz labāku dzīvi, un ne visiem izdevies izdzīvot. Tādēļ jāmāk izmantot iespēju uz veiksmīgu nākotni. Domāju, to lielā mērā sekmējusi viņas māte Valda, jo panākusi došanos tieši uz ASV, kur sievietēm ir lielāka iespēja gūt izglītību. Meitām vienmēr atgādināja par zināšanu nozīmi, nemitīgi skandinot K. Skalbes dzejoļa rindu “Sirds bagātības nerūs”. Agate sev ilgi nodarījusi pāri, dzīvojot ar Džo, kurš pret viņu izturējies dzēlīgi, taču pametot viņu un atrodot savu īsto mīlestību, viņa beidzot jūtas apmierināta ar savu dzīvi, ko apstiprina viņas atzinums: “Bet tagad uz mirkli ir pavīdējusi brīnumainā dievišķā pasaule, manu sapņu avots”.…