Ē.Eriksons "Identitāte: jaunība un krīze"

Šo Eriksona darbu izvēlējos tādēļ, ka šī tēma šķiet aktuāla un tai pašā laikā interesanta. Kādēļ izvēlējos Eriksonu? Cik man bija iespējams es apguvu literatūru par citiem psihologiem, bet Eriksonu vēl nepaspēju apgūt, tad nu, lūk, man ir iespēja iepazīties ar viņa darbu.
Jau darba sākumā spilgti jūtams, ka Eriksons salīdzina dažādu psihologa darbus, daudz pieminot Freidu. Neskatoties uz to autors ir ļoti uztverami un vispusīgi aprakstījis par identitāti. Protams, identitāte kā jēdziens ir ļoti plašs, kurš vienmēr pēc savas būtības būs pakļauts mainīgiem vēsturiskiem apstākļiem. Liela nozīme ir jaunatnei, kuri veido turpmāko vēsturi. Jāatzīmē, ka identitātes veidošanās ļoti nozīmīga ir jaunībā un pētot mūsdienas jaunatni var secināt, ka tā ir paaudžu problēma. Pēc iegūtās literatūras saprotu, ka identitāte atspoguļojas ļoti daudzās sfērās un daudz kas nāk līdzi no vēstures līdz mūsdienām. Identitātes sociālā piesaiste ļauj paredzēt, ka laika gaitā indivīda identitāte pāraugs savas robežas. Laikam ejot viss attīstās un mainās arī cilvēkiem ir jāprot mainīties un pieņemt šos apstākļus. Man māc ziņkāre, kāda identitāte cilvēkiem veidosies, piemēram, pēc simts gadiem!…