Ē.Eriksons "Identitāte: jaunība un krīze"

1. „Cilvēkus, kurus vieno piederība etniskai grupai vai vēsturiskam laikmetam vai kuri sacenšas un sadarbojas ekonomisku mērķu sasniegšanā, vada arī kopīgi priekšstati par labo un ļauno” (36. lpp., 2. nodaļa).
Nevar noliegt, ka sabiedrībai ir milzīga nozīme personības veidošanās un attīstības, kā arī identitātes veidošanās procesos. Tomēr šo teikumu var saprast kā pilnīgu individualitātes noliegumu, jo ir skaidrs, ka piederība etniskai grupai, laikmetam un tamlīdzīgi nedod garantiju, ka pilnīgi visiem minēto kopību locekļiem būs kopīgi priekšstati par kaut ko.
Jā, katram vēsturiskam laikmetam raksturīgi kopīgo priekšstati par labo un ļauno - piemēram, viduslaikos par ļaunām tika uzskatītas raganas. Taču tas ir vairāk vai mazāk atkarīgs no paša cilvēka. „Raganu piemēra” gadījumā šie cilvēki (kas uzskatīja, ka raganas ir ļaunas) bija ietekmējušies (pat „zombēti”) tajā laikā valdošās kristietības dēļ. Un es ticu, ka atsevišķi cilvēki tomēr tā nedomāja. Arī vienas etniskās grupas piederīgajiem nav un nevar būt kopīgi priekšstati par kaut ko - tajā skaitā arī par labo un ļauno. Tādēļ teikt, ka tas būtu kopīgs priekšstats par labo un ļauno, manuprāt, būtu pārspīlēti. Tādēļ šim citātam es varētu piekrist tikai daļēji. …