20.gadsimts pasaules ekonomikā saistīts ar mēģinājumiem ieviest vienotu brīvo tirgu. Autors rakstā min Lielbritānijas, Jaunzēlandes un Meksikas piemērus. Šie mēģinājumi minētajās valstīs beidzās ļoti līdzīgi - mērķi tika sasniegti daļēji, savukārt pārmaiņas radīja neatgriezeniskas sekas sabiedrībā. Šo eksperimentu neveiksmes pamatā bija tas, ka brīvais tirgus izmantoja valsts varu, lai sasniegtu savus mērķus, bet novājināja vitāli svarīgas valsts institūcijas. Brīvā tirgus politikas zaudēja politisko leģitimitāti, vienlaicīgi pārveidojot ekonomiku un sabiedrību.
Lielbritānijā Tečeres politika vienlaicīgi bija mēģinājums veikt ekonomikas modernizāciju un mēģinājums pārveidot britu institūcijas. Tečerisms kā politisks projekts saistīts nevis ar kādu ideoloģiju, bet gan ar pastāvošo situāciju, kas prasīja problēmu risinājumu. Tečeres īstenotās reformas sākotnēji skāra arodbiedrības, jo pastāvošā ekonomikas koordinācija starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām nebija efektīva un izraisīja daudzus konfliktus. Saskaņā ar Tečeres izpratni par valsts lomu, tās uzdevums bija nodrošināt likumu un regulāciju struktūru, kurā brīvais tirgus, it īpaši darba tirgus, būtu pašregulējošs. Tečeres laikā no valdības tika noņemta atbildība par pilnīgu darba nodrošinājumu.
Tečeres īstenotās reformas izpelnījās kritiku, jo valsts ekonomiskie resursi nepalielinājās un nodokļi bija tik augsti kā vēl nekad. Politiskās sekas bija tādas, ka nacionālās valdības institūcijās bija jācentralizē vara. Lielas pārmaiņas radīja arī privatizācija kā rezultātā iedzīvotājiem pakalpojumus garantēja privātais sektors nevis valsts un līdz ar to mainījās izpratne par valsts funkcijām. Ja 1979.gadā valdības institūcijām piederēja lielākā daļa resursu, telekomunikāciju, satiksmes un banku sfēras uzņēmumiem, tad 1997.gadā šie uzņēmumi jau bija privātajā īpašumā. Reorganizācija skāra arī veselības aprūpes sistēmu un pat tādas iestādes kā skolas un cietumi.
Brīvā tirgus pretruna ir tā, ka tas novājina sociālo institūciju - ģimeni. Arī Lielbritānijā reformu laikā pieauga mājsaimnieču un bezdarbnieku skaits. Tečeres realizētā politika arī veicināja strauju ekonomiskās nevienlīdzības pieaugumu, pieauga noziedzība. Ja sākotnēji Tečeres politika baudīja sabiedrības atbalstu tad vēlāk arvien vairāk izskanēja pārliecība, ka valstij tomēr ir jānodrošina bezmaksas neatliekamā medicīniskā palīdzība, izglītība un jāapkaro noziedzība. Valdība, kas nomainīja Tečeri atkal ķērās pie sociālās sfēras sakārtošanas.
Pirms reformām Jaunzēlande bija viena no spēcīgākajām sociāldemokrātiskajām valstīm pasaulē. Īstenotās neoliberālās reformas bija radikālas un ietekmēja visas sociālās institūcijas. Reformu nepieciešamību noteica bažas, ka valsts jaunajos globalizācijas apstākļos varētu kļūt ekonomiski neaizsargāta. Reformu gaitā tika samazināta valsts ietekme ekonomikā, tika likvidētas barjeras, kas traucēja brīvajam tirgum, notika privatizācija. Līdzīgi kā Lielbritānijā, tika reformēta arī veselības aprūpes sistēma - slimnīcas nonāca privātīpašnieku rokās, būtībā valsts funkcijas labklājības jomā tika krasi samazinātas.
…
