Gatavojoties apvērsumam.
Gatavojoties apvērsumam, Ulmanis pievērsa uzmanību arī ebrejiem, jo tiem bija liela ekonomiska vara, un tie tomēr bija samērā liela un jau izsenais problemātiska minoritāte. Jau pirms apvērsuma Ulmanis bija paudis savu ideju par „Latviju - latviešiem”, tomēr kādā runā Ventspilī viņš savu frāzi „Latviju – latviešiem” papildināja ar teikumu „lai šajā Latvijā brīvi justos visas tautības, bet, lai arī viņām Latvija stāvētu pirmā vietā domās un darbos,” turklāt kādā valdības sēdē Ulmanis bija uzsvēris, ka „Latvijā pretžīdu likumu nebūs”.
Tomēr, lai nu kā, bet apvērsums ebreju dzīvi Latvijā tomēr ietekmēja. Lai arī Ulmanis nebija antisemītiski noskaņots, šā vārda modernajā izpratnē, viņam piemita tieši antisemītiski aizspriedumi. Viņš uzskatīja, ka ebreju īpatsvars Latvijas saimniecībā ir pārāk liels. Turklāt 1933.g. atrodoties Vācijā, Ulmanis spēcīgi ietekmējās no tur valdošā nacionālsociālistiskā režīma. Viņu fascinēja ideja par spēcīgo Hitlera personības kultu un Vācijas izstāšanās no TS, turklāt viņam patika tas, ka Vācijā uz to brīdi jau ebreji bija vardarbīgi padzīti no kultūras un mākslas dzīves, skolās mācīja tikai nacionālsoc. pasaules uzskatu. Ulmanis uzsvēra, ka nav jābaidās no jaunās Vācijas, kara nebūs.
Tomēr, tuvojoties apvērsumam, antisemītisms pastiprinājās. Sākās Bļodnieka un Berga apmelošana. (Bergs tika apsūdzēts, ka 19 – 21.g. ielaidis Latvijā 30 000! Ebrejus) Viņi tika apsūdzēti „tēvijas pārdošanā žīdiem”. Ulmaņa pozitīvajām emocijām pret Vāciju bija pretinieki, piemēram, sociāldemokrāti, ebreji. Tika rīkots Vācijas preču boikots līdz brīdim, kamēr Vācijā notiks ebreju vajāšanas. Pašu ebreju nostāja šajā jautājumā arī bija atšķirīga – daļa ebreju, kuriem bija biznesa partnerība ar vāciešiem, no šī boikota izvairījās, bet vairākums tomēr piedalījās. Tika izsūtītas skrejlapiņas, kā kūdītājs bija laikraksts „Segodņa”. Ļoti neapmierināta ar šo boikotu bija Vācijas vēstniecība, un tās vēstnieks Martius pastāvīgi pieprasīja, lai policija un valdība apturētu šo boikotu. Vācijas ministri brīdināja Ulmani un Munteru, ka „jums jābūt labiņiem”, ar vien spilgtāk redzams palika tas, cik lielā mērā Latvija ir atkarīga no tirdzniecības saitēm ar Vāciju. Policija izsekoja ebreju organizācijas, visas, kuras vairāk vai mazāk bija saistītas ar politiku. Marius turklāt vēl uzsvēra, cik nepatīkami ir tas, ka šajā boikotā tik lielu lomu spēlē tieši ebreji.
…
