Daudzi uzskata, ka lielākā daļa plūdu, viesuļvētru, orkānu un sausumu ir dažādas un pavisam nesaistītas lietas. Pastāv uzskats, ka tās notiek atšķirīgās vietās un viena otru neietekmē. Taču nesen tika atklāts, ka tās visas mijiedarbojas savā starpā. Šo visu procesu sakni sauc par El Nino.
El Nino (tulkojumā „Puisēns” vai Ziemassvētku bērns”, jo tas parasti ierodas Ziemassvētkos) viskrasāk ir novērojams Dienvidamerikā, kur saduras divas straumes – siltā elninjo gaisa straume un aukstā Peru okeāna straume. Šo parādību pazīst jau no viduslaikiem, kad zvejnieki ievēroja, ka Ziemassvētkos nozveja krasi samazinājās, jo zivis migrēja prom. Zinātnieki pauž bažas, ka šī parādība kļūs aizvien stiprāka globālās sasilšanas dēļ. El Nino ir silta gaisa masa, kas virzās pa auksto ūdens virsmu, to uzsildot. Saduroties siltajai un aukstajai gaisa masai, rodas cikloni. Tas pārvietojas pa Klusā okeāna dienviddaļu. Kamēr siltais un mitrais gaiss dodas uz Dienvidameriku, Austrālijā un Indonēzijā paliek aukstais un sausais gaiss. Tie ir ļoti sarežģīti klimatiskie procesi, kurus zinātnieki cenšas pierādīt. Šī ir viena no hipotēzēm, kuru zinātnieki atbalsta.
El Nino ilgst 12-18 mēnešus. Šī parādība nodara milzīgus zaudējumus. Kamēr Peru un citas Dienvidamerikas valstis cīnās ar pēkšņām lietavām un strauju piekrastu applūšanu ko izraisa taifūni, tikmēr Austrālijā ir vērojams stiprs sausums, kas izraisa lielus meža ugunsgrēkus. Paralēli tam Indonēzijā arī ir sausums un bads, savukārt, ASV cīnās ar stiprām viesuļvētrām. Arī Eiropā ir vērojamas ķēdes reakcijas sekas. Parasti tie ir plūdi. Krievijā ir vērojamas sniega vētras un liels sals. El Nino veido sava veida kontrastu. Šeit zelta vidusceļš nav atrodams.
No šī ekoloģiskā procesa rodas vesela virkne dažādu pakārtotu problēmu, kas pasliktina klimatisko un ekoloģisko stāvokli uz zemeslodes.
…
