No psiholoģiskā viedokļa neverbālo komunikāciju es izmantoju reti, pie tās es īpaši nepiedomāju. Es uzskatu, ka tā ir domāta cilvēkiem, kuri ir spējīgi to kontrolēt, es tāds neesmu. Sarunu vidi es parasti īpaši neizvēlos, protams, ir izņēmumi. Izņēmumi ir vienmēr, piemēram, sarunai ar darba devēju, ja es viņu labi nepazīstu es neizvēlēšos bāru. Mani diezgan pamatīgi ietekmē garastāvoklis, sarunā varu izrādīt šo ietekmi, bet cenšos to apvaldīt un neizgāzt slikto garastāvokli uz citiem. Parasti uz visām sarunām ģērbjos, kā man ir ērtāk, ikdienišķi. Protams, ir izņēmumi, bet tie ir ļoti reti.
…