Eseja par Alana Pīza grāmatu "Ķermeņa valoda"

Izlasot grāmatu ‘’Ķermeņa valoda’’ es uzzināju ļoti daudz saistošas un noderīgas informācijas, ko tagad varu pielietot savā ikdienā un profesionālajā jomā. Man, kā sievietei, pirmkārt bija ļoti interesanti izlasīt par jūtīgumu, intuīciju un priekšnojautām. Sievietēm ir daudz izteiktāka priekšnojauta, nekā vīriešiem, mēs daudz vairāk ievērojam sīkas detaļas, kurām vīrieši nepievērš tik būtisku uzmanību. Intuīcija ir īpaši izteikta sievietēm, kuras ir audzinājušas vai audzina mazus bērnus, jo pirmajos dzīves gados māte sakariem ar bērnu izmanto tikai neverbālo kanālu, un tiek uzskatīts, ka tas arī ir iemesls, kādēļ sievietēm bieži daudz labāk izdodas sarunas nekā vīriešiem. Es piekrītu autoram. Piekrītu arī autora izteiktajam viedoklim par to, ka panākumi, kādus cilvēki gūst seksuālās attiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, ir tieši saistīti ar spēju raidīt flirta signālus un uztvert atbildes uz tiem. Sievietes uztver flirta signālus gluži tāpat kā visus pārējos ķermeņa raidītos signālus, taču vīriešiem šo signālu uztveres spēja ir krietni zemāka, un dažkārt viņi pret tiem ir pilnīgi nejūtīgi. Vīrieši kā visu sugu pārstāvji dižojas, lai nopelnītu sievietes uzmanību, parādot varu, spēku, diženumu. Taču sievietēm ir daudz vairāk iemaņu, žestu veidu, signāli, kurus raidīt vīriešu virzienā. Ja man ir jāmin, kam es grāmatā nepiekrītu tad viennozīmīgas atbildes nav. Grāmatā ir aprakstīti daudzi iespējamie varianti, bet, lai nonāktu pie pareizās atbildes mums pašiem ir jālīdzdarbojas ar savu intuīciju un sajūtām, nevis tikai jāņem par pareizo tas, kas minēts grāmatā. Šī grāmata ir ļoti noderīgs rīks, bet to ir jāprot pareizi pielietot.