Eseja par Diānas Arbusas fotogrāfijām

Tā itkā Arbusa vēlējusies parādīt to Ņujorkas daļu, kas citiem nešķiet pievilcīga, vai, kas citiem ir nepieņemama, un tā nav ievērota. Tieši tas ir galvenais, kas padarīja Arbusu par slavenu fotogrāfi, jo viņa nefotogrāfēja to, ko parasti fotogrāfē visi. Viņa nedarīja to, ko dara visi viņas jomā strādājošie. Ar sabiedrības atstumtajiem un dīvaiņiem – punduri, transvestīti, nūdisti, cirka mākslinieki, identiskie dvīņi. Ar saviem netradicionālajiem modeļiem Arbusa tiecās nodibināt spēcīgu emocionālu saikni un fotogrāfēja tos atkārtoti vairāku gadu gaitā.
Ir vairāk kā skaidrs tas, ka D.Arbusas fotogrāfijas ir pilnīgi citādākas un sabiedrībai ne tik patīkamas, bet tās guvušas lielu uzmanību un kļuvušas slavenas. Vairāk nekā desmit gadus ilgajā darba dzīvē D. Arbusa veica dziļu fotogrāfijas mērķu pārskatīšanu. Viņa vērtēja psiholoģisko virs oficiālās precizitātes, privātā virs sociālās realitātes, pastāvīgā un prototipiskā virs ephemerālās un nejaušās, un drosmes virs smalkuma. Visas viņas fotogrāfijas ir atšķirīgas un katrā no tām ir ielikta sava doma. Nobeigumā var skaidri teikt, ka māksliniece atrada savu unikālo pieeju, kas tiek novērtēta vēl šodien. Kas sākumā likās tik nepieņemami, tas beigās pievērš daudz lielāku uzmanību, jo iepriekš sabiedrība nav mēģinājusi iepazīt to daļu, ko parādīja Arbusa.
…