Vārdi „rēgs klīst pa Eiropu- komunisma rēgs”, kuri ievada K.Marksa un F.Engelsa sarakstīto manifestu mūsdienās tiek uztverti bez lielas uzmanības pievēršanas. Taču vēsturēs gaitā šiem vārdiem tiešām bijusi iespaidīga nozīme. Tādēļ autors arī izvēlējās uzrakstīt savas pārdomas, par Komunistiskās partijas manifestu. Ir dzirdētas visādas runas par komunismu, tā būtību un jēgu, vēl jo vairāk komunisms kā sociālisma izpausme divdesmitajā gadsimtā ir izpaudusies briesmīgi, kad to mēģināja realizēt dzīvē PSRS. Līdz ar to autors vēlējās uzzināt, vai tiešām padomju laika noziegumu un propaganda, kura balstījusi sava totalitārā režīma teorētisko pamatotību uz manifestu, vai arī pirmavotā paustās idejas nav bijušas tik radikālas, un iespējams pat kaut kādā ziņā lietderīgas ieviešanai arī mūsdienās. Tāpēc viennozīmīgi svarīgi ir iepazīties ar šo deviņpadsmitā gadsimta sociālisma novirziena ideju, lai varētu objektīvi spriest par komunismā- ne kā padomju režīma radīto kustību, bet to, ko ar to vēlējušies pateikt manifesta autori Markss un Engelss.
Pirmajā manifesta nodaļā, ar nosaukumu Buržuā un Proletārieši, ir raksturotas šīs divas šķiras, kā arī attiecības, kuras ir veidojušās viņu starpā. Galvenokārt iespaids ticis likts uz vēstures notikumu aprakstiem. Respektīvi šajā nodaļā ir izklāstīts, kā notikušas citu šķiru cīņu, kuras pastāvējušas vēsturē attiecības. „Vēstures iepriekšējos laikmetos mēs sastopam gandrīz visur pilnīgu sabiedrības dalīšanos dažādās kārtās, ļoti dažādas sabiedrisko stāvokļu pakāpes. Senajā Romā atrodam patriciešus, jātniekus, plebejus, vergus; viduslaikos — feodālos kungus, vasaļus, cunftes meistarus, zeļļus, dzimtcilvēkus un turklāt gandrīz ikvienā no šīm šķirām vēl atsevišķas pakāpes.”1 Nostāja tiek likta uz to, ka neskatoties uz sabiedrības iepriekš pastāvējušo modeļu iziršanu, respektīvi, verdzība un feodālisms, tiem raksturīgās šķiru pretrunas, sastopas arī mūsdienās pastāvošajā kapitālismā. Tikai pašlaik šīs te šķiriskas cīņas notiek nevis kā senākajos laikos starp valdniekiem un vergiem, bet gan starp buržuāzijas, kuru rokās ir kapitāls un vara, un starp proletariātiem, kuri ir algots darba spēks, kas darbojas kapitālistu labā. Varētu pat teikt, ka caur šīm šķiriskām cīņām turpinās tā pati vēsture, tikai tagad piedalās citi dalībnieki.
…
